Henrihs Circāns savas mājas dārzā Gravas ielā vasarā labprāt uzņem viesus, bet tā nav vienkārša pasēdēšana, grilējot desiņas un tām piedzerot alu. Sirsnība šajā mājā miksējas ar iecerēm ciemiņus pacienāt ar kaut ko īpašu, tā izrādot cieņu un viesmīlību. Jāteic gan, ka šie ēdieni nav meklēti elitārās pavārgrāmatās un "bruģēti" ar smalkām un eksotiskām garšvielām. Protams, nelieli izņēmumi šajā filozofijā ir, jo kaut kas jau esot gan aizgūts no Elmāra Taņņa virtuves televīzijā…
Jāteic, arī pagalms nav rotāts ar skulptūrām un grezniem apstādījumiem, toties te ir plašs zālājs, veco ābeļu ēnā no appļautā zāliena laukā spītīgi spraucas baltās mārpuķītes, brīvi jūtas mīlētais mājas sargs Rikis, kas te var izskrieties bez bēdu. Dārza vidū gan stāv īpašs veidojums – kaut kas starp grilu tā klasiskajā izpratnē un karalauka virtuvi. Meistarots esot paša rokām, un garantija garšīgam ēdienam ir krietns karstums, ko dod zem restēm iekurta parastā malciņa.
Tas nav šašliks
– Lūk, šajā katlā uz grila restēm sautējas gaļiņa – biezās šķēlēs (nevis plānās, kas izžūst un sastrēgst zobos) sagriezts cūkgaļas šķiņķītis. Liellopu gaļa šim nolūkam būtu pārāk sausa. Vispirms gabaliņi tiek apbrūnināti uz karstas liesmas. Tas jādara ļoti ātri, uz ļoti karstas uguns, lai gaļas viducī paliek suliņa. Tad, kad tā "aprauta", sametu lielajā katlā, kur jau ir ļoti daudz sagrieztu sīpolu, apmēram mazais spainītis. Sautēju 45 minūtes vai pat stundu. Pašās beigās ieberu dillītes, kārtīgi samaisu un uz galdu prom ar visu katlu. Ar garšvielām īpaši neaizraujos, parasti tās ir sāls, pipari, bet klāt var garšot kādu no ķīniešu mērcēm, kas ir īpaši maigas, sautējot dārzeņus. Pirms cepšanas gan uzberu nedaudz sāls, tad gaļa kļūst sulīgāka, – par sagatavoto cienastu pastāsta Henrihs, piebilstot, ka pats labprātāk ēdot ēdienus, kuriem vispār nav sāls, nekā tos, kam sāls par daudz, jo neesot asu ēdienu cienītājs.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 02.06.2007.
Autore: ASTRA ZAGORSKA
OĻĢERTA SKUJAS foto