4. jūnijā pirms 80 gadiem tika svinīgi atklāts jaunieceltais Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Lubānas nodaļas veselības kopšanas punkta nams. Reizē ar celtnes iesvētīšanu atzīmēta arī Sarkanā Krusta Lubānas nodaļas desmitgade, tā gan izveidota 1929. gada novembrī, iepriekšējo gadu te darbojās LSK palīdzības komiteja.
Pirmo projektu divstāvu koka stāvbūvei tagadējā Ozolu ielā 1935. gadā parakstījis tehniķis N. Lesnieks. Lubānieši tai drīz vien sarūpēja kokmateriālus, ar Lubāna ezera regulēšanas darbu pārvaldes atbalstu sagādāti dolomītakmeņi un grants. Taču pamatakmens 1936. gada 17. oktobrī svinīgi ielikts citai celtnei – pusotra stāva ķieģeļu namam ar jumta izbūvi. Tā plānu zīmēja arhitekts Aleksandrs Klinklāvs (1899-1982), kas iepriekš projektējis, piemēram, Tērvetes sanatoriju un Rīgas Sarkanā Krusta slimnīcu Jāņa Asara ielā. Apakšstāvā plānoti ārsta, zobārsta un māsas darba kabineti, garderobe, uzgaidāmā istaba un palīgtelpas, jumta stāvā dzīvoklis. Lielāko daļu līdzekļu nama celtniecībai deva LSK galvenā valde, ar to arī darbus vajadzēja saskaņot. Kad bija uzcelts ēkas pirmais stāvs, lubānieši valdei rakstīja – palikuši vēl ķieģeļi, tāpēc varētu uzcelt pilnu divu stāvu māju, iekšsienas veidojot no koka. Tad tur pietiktu telpu arī aptiekai. Atbilde gan bija noraidoša. Darbi neveicās tik ātri, kā gribētos. Tā ar rīdzinieku Eduardu Ramani 1938. gada 20. jūlijā noslēgts līgums par veselības punkta ēkas krāsošanu. Tas Ramanim jāveic labā kvalitātē par 1800 latiem ar savu darbaspēku un krāsām, darbi jāsāk ne vēlāk kā 10. augustā un jābeidz līdz 15. septembrim, par kavēšanos paredzēts maksas samazinājums. Kad Brēmanis ar strādniekiem 7. augustā ieradies Lubānā, iekštelpās apakšstāvā vēl nav bijušas saliktas grīdas un uzmūrētas krāsnis. Nodaļas pārstāvji solījuši, ka pāris nedēļu laikā viss būšot kārtībā, lai sākot ar ēkas ārpuses krāsošanu. Taču arī septembrī krāsnis nebija uzmūrētas, jo kavējās podiņu piegāde no Rīgas. Decembra vidū tomēr kārtota ēkas nodošana, no 1939. gada janvāra te pieņēma ārsts un zobārsts. Būvniecība izmaksāja 30 tūkstošus latu. Diemžēl jaunceltne kalpoja piecus gadus –
1944. gada rudenī tā sagrauta uzlidojumā.
Veselības kopšanas punkta celtniecības sākumā LSK Lubānas nodaļu vadīja vietējā ārste Marija Lāže, kas dzimusi 1883. gadā Lubānas „Prodos". Interesanti, ka viņas dzimšanas gadā darbu uzsācis pirmais Lubānas dakteris Johans Šlau. 1938. gada vasarā Lāže pārgāja uz Cesvaini, viņas vietā Lubānā strādāja ārsts Pēteris Bārdiņš (1902-1977). Lubānas zobārste tolaik bija Irīna Pommere-Korne (1907-1956), kuru kopā ar ģimeni izsūtīja 1941. gada 14. jūnijā.
Kā tad darbojās veselības kopšanas punkts? Ieskatoties 1937. gada janvāra atskaitē, redzam, ka lielā pārsvarā tas palīdzējis bērniem. Ārsta oficiālā pieņemšana bija ceturtdienās un piektdienās no pulksten 14 līdz 16, žēlsirdīgā māsa punktā tais pašās stundās bija visas sešas darba dienas, zobārste strādāja pirmdienās, trešdienās un piektdienās. Mēnesī bijuši kopā 304 pacientu apmeklējumi, no tiem 303 – dažāda vecuma bērni (9 – līdz gada vecumam, 57 – no gada līdz sešiem un 237 – vecāki par sešiem gadiem). Vairāk nekā puse no kopskaita – 164 – apmeklējumi bija pie zobārsta, savukārt 38 reizes notikusi apstarošana ar tā saukto kalna sauli, pārējais attiecas uz citām veselības pārbaudēm. Te gan jāteic – viens cilvēks caurmērā punktā pabijis divreiz – šie 304 apmeklējumi attiecas uz 154 atsevišķiem cilvēkiem. Savukārt žēlsirdīgā māsa 55 reizes mājās apmeklējusi slimniekus, kas iepriekš bijuši veselības punktā, un 25 reizes tādus, kas iepriekš tur nav bijuši.
Lubānas pirmajiem ārstiem darba vieta bija muižas celtā ēkā Aiviekstes labajā krastā lejpus tiltam. Sarkanā Krusta veselības punkts pirms savas ēkas uzcelšanas atradās Brīvības ielā 5.
07.06.2019.