Katram darbam, kas tiek darīts, ir nepieciešama kāda neliela deva radošās dzirksts, lai tas izdotos. Un radošums nepavisam neizpaužas tikai vaļaspriekos, bet arī ikdienas darbā.
Irīdas Mizukas pamatdarbs ir šūšana, un, kā pati atzīst, arī tas prasa savu tiesu radošas pieejas.
Pārmaiņu laikā, kad daudzviet tika likvidētas darbavietas, tiem, kuri bija zaudējuši darbu, Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvāja apmeklēt dažādus kursus.
– 2001. gadā tika nokomplektēta grupa šūšanas apmācībām, jo tajā laikā bija doma, ka Liezērē būs šūšanas cehs, līdz ar to arī darbavietas. Diemžēl tas nenotika, – atceras Irīda Mizuka. – Bet krietnu laiku pirms tam pati apmeklēju šūšanas-piegriešanas kursus. Man patika un vienmēr esmu gribējusi pamēģināt ko citādāku. Kopš 2001. gada sniedzu šūšanas pakalpojumus, kas man vairāk ir nevis peļņas avots, bet būšana cilvēkos, komunikācija ar viņiem. Tas man ir ļoti svarīgi – būt sabiedrībā. Bet ļoti nozīmīgi darbā ir izmantot arī savas zināšanas un radošo pieeju. Ir nepieciešama izdoma, savs redzējums, lai galarezultāts apmierinātu. Idejas smeļos internetā – un ne tikai, lai tās izmantotu šūšanā, bet arī citos radošajos darbos.
Irīda Mizuka ir arī audžumamma Loretai un Adrianam. Tā kā viņai ir nepieciešama sabiedrība, kopā ar bērniem labprāt dodas ekskursijās.
Stāsta Irīda: – Cik sevi atceros, vienmēr esmu bijusi aktīva. Skolas laikā daudz braucām ekskursijās. Vienmēr ar interesi klausījos gida stāstījumā. Parasti idejas, kur dosimies, rodas negaidīti. Mēs varam kaut kur braukt, bet, ja pamanu kādu interesantu norādi uz kādu vietu, iegriežamies apskatīties arī to. Pagājušajā gadā vienu dienu Cēsu pusē apskatījām pilis un muižas. Ekskursijas mani pozitīvi uzlādē, esmu starp cilvēkiem. Gan es pati, gan bērni gūstam jaunas zināšanas, izzinām vēsturi. Atceros, ka vecāki savā laikā arī bieži brauca ekskursijās un mani ņēma līdzi. Līdz ar to arī manī ir šis dzinulis, ka ir jākustas, jādarbojas, jāuzņem jauna informācija. Viena lieta ir lasīt: grāmatas, žurnālus, bet svarīgāk tomēr ir to visu redzēt. Tāpēc es visās aktivitātēs iesaistu bērnus. Ekskursiju maršruti ved pa dažādiem Latvijas novadiem un pagastiem. Katrā vietā ir kas interesants, ko redzēt. Plānojam doties uz Gulbenes pusi, arī iepazīsim pilis un muižas. Tāpat katru gadu audžuģimenēm tiek organizētas ekskursijas. Divus gadus apbraukājām Latgali, šogad plānojam doties uz Igauniju. Šopavasar, braucot ciemos uz Kurzemi, iegriezāmies Jaunmoku pilī, un arī tikai tāpēc, ka pamanīju norādi – Jaunmoku pils 17 km. Kā gan garām var pabraukt? Laiku pa laikam dodos ciemos pie saviem bērniem uz Angliju. Tur vienmēr meitai prasu, lai aizved mani uz kādu pili. Bijām trīs fantastiskās vietās. Anglija man ļoti patīk, tieši ar senajām pilīm un muižām, arhitektūru, materiālu un pelēcīgo nokrāsu.
Kā saka pati Irīda, viņu visu laiku dīda velniņš, tāpēc nepārtraukti ir jābūt kustībā.
– Lieliska aktivitāte man ir sieviešu klubiņš „Teiksma" un „Jautrās mājsaimnieces". Gan dejas, gan kopābūšana man ir ļoti tuvas nodarbes. Lai vienmēr būtu interesanti un aizraujoši, vairākus gadus izlozējam katrai savu mēnesi, kad visas sanākam kopā un organizējam visdažādākās aktivitātes. Tās ir gan ekskursijas, gan dažādas radošās darbnīcas, tikšanās ar interesantiem cilvēkiem. Es izlozēju martu un nez kāpēc vēlējos „Teiksmas" dalībniecēm parādīt, kā jāsaiņo dāvanas. Lai gan šo to pati jau mācēju, bet vēlējos parādīt ko interesantu, īpašu, citādāku. Meklēju idejas internetā un mājās pati mēģināju iesaiņot dažādus priekšmetus. Šī ir ļoti radoša un aizraujoša nodarbe. Iesaiņot var jebkuras formas priekšmetus, izmantot visdažādākos materiālus, galvenais – tas jādara ar iztēli, – uzskata Irīda. Dāvanas vienmēr esmu centusies iesaiņot oriģināli, lai saņēmējam ir lielāks prieks un arī pārsteigums. Manuprāt, šobrīd cilvēki izvēlas vieglāko ceļu – dāvina naudu aploksnītē. Bet arī to var izdarīt neierasti. Var nopirkt vienkāršu lietu, bet to pasniegt citādāk. Ne vienmēr iesaiņojuma pagatavošanai ir nepieciešams ilgs laiks. Lai gan mēdz izskatīties sarežģīti, īstenībā tas ir ļoti vienkārši. Pašai šķiet, ka visgrūtāk ir iesaiņot trijstūra formas priekšmetus. Es dāvanas izvēlos saiņot pati, jo katram individuāli piemeklēju papīru un dekorācijas. Domāju, ka šādi dāvana kļūst mīļāka, jo saiņojot domāju par saņēmēju, ielieku savas labās domas. Vienubrīd likās, ka saiņošana ir zaudējusi aktualitāti, bet tagad, smeļoties idejas internetā, atkal atgriežas. Ir tik daudz interesantu veidu un ideju, ka pašai gribas visu pamēģināt. Un, ja tas mani aizrauj, es nespēju apstāties.
31.05.2019.