Šogad ir divas jubilejas, kas saistītas ar novadnieku Rūdolfu Libeku un esperanto kustības aizsākumu Latvijā.
Pirms 165 gadiem Praulienā dzimušais Rūdolfs Libeks (1854-1908) 19. gadsimta nogalē iepazīstina ar jauno mākslīgo valodu – esperanto, viņa sastādītā šīs valodas mācību grāmata latviešiem iznāk 1889. gadā Rīgā.
Beidzis skolotāju semināru Valkā un kādu laiku strādājis par skolotāju, Rūdolfs Libeks 1884. gadā iestājas Rīgas Latviešu biedrībā un aktīvi tajā darbojas, kā arī pievēršas žurnālistikai un rakstniecībai. Viņa dzejoļu krājums "Zariņi iz dzejas lauka" iznāk 1882. gadā Valkā. Rīgā 1888. gadā ir izdoti stāsti "Pūķis: stāsti iz tēvu dzīves" un 1890. gadā – "Sadzīves cīniņi: stāsti iz jauniem laikiem". 1888. gadā Jelgavā ir izdota R. Libeka sastādītā "Ābece pēc jaunas metodikas".
1880. gados Varšavā praktizējošais ārsts Ludviks Zāmenhofs pabeidz darbu pie mākslīgas valodas – esperanto – izveides. 1887. gadā ar pseidonīmu Doktoro Esperanto viņš izdod grāmatā apkopotus šīs valodas pamatus ar mērķi izveidot viegli saprotamu, universālu valodu, lai veicinātu saprašanos un mieru starp tautām. Arī Rūdolfs Libeks interesējas par mākslīgajām valodām, viņam ir plašas zināšanas par volapiku (1870. gadu beigās vācu garīdznieka Johana Martina Šleijera radīta grūta un sarežģīta mākslīgā valoda) un par jauno – esperanto.
R. Libeks publicē pozitīvas atsauksmes tā laika presē, uzskatot, ka starptautisko valodu veicināt ir liels cilvēces darbs un pelna, ka ar to iepazīstas ne vien tikai kāds mācīto pulciņš, bet visa pasaule. Jau 1889. gadā Rīgā nāk klajā Rūdolfa Libeka sastādītā esperanto valodas mācību grāmata latviešiem "Starptautiskā valoda "La Lingvo Internacia"", un tā latvieši esperanto valodas iepazīšanā ierindojās vienā no pirmajām vietām pasaulē. Izdevuma priekšvārdā R. Libeks raksta: "Starptautiska valoda dibinājusies uz ceļa, ko pate daba ierādījuse, pieņēmusi līdzšinīgo starptautisko virzienu, pildīdama robu, kas līdzšinīgā virzienā atrodās un dibinādamās uz cilvēka loģiskās iespējas, atraduse ceļu, kā izbēgt no milzīgā vokābuļu skaita."
1890. gadā Rūdolfs Libeks dodas uz Brazīliju, kur joprojām dzīvo viņa pēcnācēji. R. Libeks strādā par skolotāju un mērnieku, vēlāk tiek iecelts par latviešu kolonijas "Jaunā Eiropa" direktoru. Tur iecerēto projektu īstenošanu pārtrauc R. Libeka pēkšņā nāve 54 gadu vecumā. Pirms 130 gadiem izdotās esperanto valodas mācību grāmatas vāku varam skatīt, pateicoties Latvijas Nacionālās bibliotēkas atsaucībai. Savukārt, ja kādam rodas vēlēšanās iepazīt esperanto, vairākas grāmatas pieejamas novada bibliotēkās.
17.05.2019.