Ļaudonas pagasta SIA „Burkānciems" ir tūristiem un lauku apceļotājiem atvērta saimniecība, kur tūrisma sezona sākas līdz ar ceļotāju "pamošanos" jau pavasarī. Mežu ielokā Rutas Graudužas un Stefena Millera ģimene saimnieko bioloģiski, kopj kazu ganāmpulku, gatavo kazas piena sieru.
Interesentiem tiek sniegta iespēja apskatīt Rutas un Stefena kazu ganāmpulku, uzklausīt saimnieces stāstījumu par saimniekošanas nozares izvēli, par siera gatavošanas procesu un realizāciju.
– Šogad ir notikušas izmaiņas, jo lielais ganāmpulks ir sarucis. Mums šobrīd ir 30 slaucamas kazas, pirms tam bija ap 100. Daļu ganāmpulka ir pārņēmuši citi saimnieki uz Varakļānu pusi, kas par kaziņām rūpējas labāk nekā kāds strādnieks, kas to dara tikai algas dēļ. Toties kazas piens pārstrādei tāpat nonāk mūsu sierotavā. Siernīcā gatavojam arī sierus no govs piena, ko iepērkam, – ar "Burkānciemu" iepazīstināja enerģiskā saimniece Ruta Grauduža.
Kazkopība viņu ieinteresējusi jau sen: – Kazas laikam ir mūsu mīlestība, jo tās ir izturīgas. Mums ir šķirņu krustojumi, varbūt nav tās pienīgākās kaziņas, bet ir piemērotas mūsu apstākļiem, videi. Dzīvojam meža ielokā, un te vasarās ir daudz dunduru. Tā kā kaziņām ir garais apmatojums, tas pasargā no lidojošajiem kukaiņiem. Pavasarī kazas atnesas, sadzimst pēcnācēji, viņām te ir piemēroti apstākļi.
Ruta uzsvēra, ka viņi saimnieko bioloģiski un savas kazas baro tikai ar dabisku barību, ļauj tām ganīties brīvā dabā un gādā, lai kazām ir laba veselība, jo saimniekošanas filozofija ir tāda, ka "Burkānciema" kazas ir laimīgas kazas, kas nekad nebūs tikai un vienīgi piena mašīnas.
Arī SIA "Burkānciems" anotācijā ir uzsvērts, ka saimniekošana ir tuvāk dabai, viss notiek patiesi, īsti, bet produkts ir dižmežu un savvaļas elpas skarts.
– Īpašumu "Lejas Ķunci 2" iegādājāmies pirms sešiem gadiem. Sāku ar ideju, ar sapni, ka man to vajag. Kad pārcēlāmies šurp, teicām, ka te būs tā vieta, kur audzēsim kazas, gatavosim sieru. Pirmais uzdevums bija koncentrēties uz siernīcu, dabūt to gatavu, lai varam strādāt. Vietā, kur tagad atrodas siernīca, bija jānomaina jumts, logi, durvis, ārsienas, telpas jāpielāgo savām vajadzībām. Daudz no tā, ko var redzēt, sākot no koka darbiem, mēbelēm, ir vīra roku darbs. Esam laimīgi, ka daudz ko varējām saviem spēkiem izdarīt, jo tā mums gāja gan raitāk, gan veiksmīgāk uz priekšu, lai arī tas prasīja daudz laika un darba. Taču tagad ir pamats, lai strādātu, attīstītu mājražošanu.
Noderīgās zināšanas un pieredze tika iegūta Vācijā, strādājot par brīvprātīgo kazkopības un siera gatavošanas saimniecībā. – Kā darbiniece pastrādāju nepilnus divus mēnešus apmaiņā pret zināšanām siera darīšanā. Tas ir pamats, ko atvedu uz Latviju un tagad izmantoju, bet ļoti daudz mācījāmies arī mēs paši no savām kļūdām, – atklāja saimniece Ruta. Viņa piebilda: – Reizēm pat nevajag speciālo izglītību, bet labu sapni un vēlmi to īstenot. Ja arī rodas kādas grūtības, tad – neatkāpties. Kad jau bijām sākuši gatavot sierus, aizbraucām pie tā saimnieka, kur biju mācījusies. Kad uz galda tika nolikti mūsu sieri un viņa sieri, kaut arī recepte – viena un tā pati, tie bija dažādi sieri. Tur – cita vide, arī barība cita. Mums pat atkarībā no sezonas atšķiras siers – ne vienmēr tas iznāk tāds, kāds bija iepriekšējā reizē.
– Daudziem liekas, ka, lai izgatavotu sieru, vajag kaut ko ļoti specifisku. Nekā tāda unikāla tur nav. Siernīcas sirds ir siera katls jeb pasterizētājs. Mums tas ir pavisam neliels – 500 l, tajā tiek saliets viss tās dienas slaukums, kas tiek karsēts, dzesēts, pievienota siera kultūra, ferments, izgatavots siers. Process katlā ilgst aptuveni sešas stundas, tad siers nonāk uz galda formās. Sūkalas izdzirdinām kaziņām. Siers tālāk nonāk nogatavināšanas telpā, un tā nogatavināšana ir ilgs process, līdz pat trim mēnešiem. Lai zinātu, kad kurš siers ir izgatavots, tas tiek marķēts. Siers mums ātri "aiziet", bet, ja apjoms ļauj, var nogatavināt pat līdz gadam. Divus trīs mēnešus gatavinātais ir uzgriežamais siers, bet vecāks – specifiskāks, cietais. Neliekam ne parafīnu, ne vasku, mūsu sieram ir dabiskā miziņa, jo tas ir apstrādāts ar sālsūdeni – pastāvīgs roku darbs. Kamambēru esam smalki nosaukuši "Rutert de Laudon", taču tikpat labi varētu teikt – "Burkānciema" kamambērs, jo ražots taču SIA "Burkānciems". Mums piedāvājumā ir svaigie sieri, mocarellas, fetas veida un kamambēra sieri, nogatavinātie cietie un puscietie sieri, – stāstīja Ruta Grauduža.
Pamatā produkcija regulāri katru sestdienu tiek tirgota Rīgā, Kalnciema kvartāla tirdziņā. Saimnieki dodas arī uz lielajiem gadatirgiem, pilsētas svētkiem. Ciemos piesakās arī ekskursantu grupas, atbrauc pat autobusi ar 40 apmeklētājiem. Skolēniem interesē ne tikai kaziņas, arī vistas, suņi, kaķi. Apmeklējuma noslēgumā tiek dota iespēja degustēt dažāda veida sierus un bildēties kopā ar drošākajām kazām. Maijā un jūnijā jau pieteikušies diezgan daudzi.
17.05.2019.