Lauksaimnieku reģionālajā seminārā, kas notika 26. aprīlī Madonas kinoteātrī "Vidzeme", varēja uzzināt svarīgāko informāciju par lauku attīstības programmas aktualitātēm un pasākumiem, par prasībām bioloģiskajā lauksaimniecībā.
Virziens – bioloģiskā lauksaimniecība
ZM parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs, uzrunājot lauksaimniekus, dalījās priekā, ka atrodas bioloģiskās lauksaimniecības centrā Latvijā: – Virziens ir pareizs, jo Eiropā bioloģiskā produkcija ir ļoti pieprasīta. Ja skatāmies pasaules tendences, cilvēki vēlas ēst un izvēlēties visu dabisko. Pēc bioloģisko saimniecību īpatsvara Latvija ES valstu vidū ieņem 5.-6. vietu, un īpatsvars ir tas, kas nosaka virzību. Arī investori jau redz, ka te var būvēt bioloģiskās produkcijas pārstrādes rūpnīcas. Tas nozīmē, ka būs vajadzīgas izejvielas, un ražotājiem ir dota zaļā gaisma. Bioloģiskajā lauksaimniecībā būs vajadzīgas vēl lielākas zināšanas, kā to izdarīt ar dabiskajām metodēm, jo konvencionālajā lauksaimniecībā daudzas kļūdas var nodzēst ar dažādiem preparātiem. Arī atbalsta aploksnes nākamajā plānošanas periodā veicinās bioloģiskās lauksaimniecības attīstību, taču būtiskākais – atkarības mazināšana no subsīdijām un tirgus veicināšana. Ja būs kārtīgs tirgus, ja varēs bioloģiskajam produktam nodrošināt 15-20% augstāku cenu un vērtību, tā ir tā lielākā priekšroka. Var taču attīstīt ne tikai tradicionālas lauksaimniecības nozares, arī netradicionālās, kas, sasniedzot apjomu, var kļūt par tradicionālajām. Vislielākais patērētājs atrodas ārzemēs, tāpēc ir jāveicina eksports, protams, neaizmirstot par Latviju, un bioloģiskās produkcijas pārtikas ķēdes jau veidojas, vietējie lauksaimnieki iesaistīti iepirkumos.
Tika minēts piemērs par kaņepēm, ko pēc 1971. gada nosacījumiem var izmantot tikai sēklas un šķiedras ieguvei, taču šodien tehnoloģijas ir attīstījušās, un varam nebaidīties paplašināt kaņepju izmantošanas iespējas, protams, izslēdzot narkotiku ieguvi. Piena pārstrādē, lai veiktu eksporta produkcijas realizāciju, lielas investīcijas veicis ne tikai "Tukuma piens", arī AS "Cesvaines piens", kur ir arī bioloģiskā kazas piena pārstrāde sierā. Tāpēc ir atbalsts lauku saimniekošanas dažādošanai, lai katram būtu vieta, kur attīstīties un veidot savu produktu, bet ir jāsakārto likumi.
ZM padomnieks Aivars Lapiņš, turpinot domu, uzsvēra, ka mēs esam Eiropas Savienība, un tāpēc, ja kāds klerks Briselē saka, ka nākotnē nevajadzētu ļaut visā Eiropas Savienībā atstāt zemi ziemā uzartu – pliku lauku, tad ir jāsadzird zemnieku redzējums – kas ir videi labāk, ko saka agronomi, vai tas ir svarīgi Latvijā, kur zeme ziemā atrodas zem sniega.
Atkarība no atbalsta maksājumiem
Arī ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone pakavējās pie bioloģiskās lauksaimniecības attīstības jautājumiem: – Zemgalē vairāk ir integrētā augkopība, bet Vidzemē un Latgalē – bioloģiskā, kur ir grūtāk dabūt ražošanas efektivitāti, jo ir zemāka augsnes auglība un daudz vairāk jāiegulda, lai būtu rezultāts. Bioloģisko platību skaits ir audzis, bet beidzamos trīs gadus – apstājies. Jautājums – kāpēc? Tāpēc, ka neuzņemamies jaunas saistības. Tāpēc darba grupai radās citi jautājumi – kāpēc bioloģiskās lauksaimniecības attīstība ir tik ļoti atkarīga no atbalsta maksājumiem, un, ja produkts ir tirgū pieprasīts, kāpēc nenotiek attīstība. Būtiski bioloģiskajā lauksaimniecībā ir zināt ilglaicīgus un stabilus spēles noteikumus. Mazās un vidējās bioloģiskās saimniecības, kas koncentrējas no 25 līdz 500 ha platībā, uzsver, ka trūkst investīciju produktu sagatavošanai, uzglabāšanai, eksportēšanai, loģistikai, ka ir kooperācijas trūkums. Bioloģiskā lauksaimniecība no kopējā finanšu apjoma paņem lielu daļu, bet ļoti liels īpatsvars ir zālāju platības. Pateicoties bioloģiskajai lauksaimniecībai, Latvijā zālāju reference ir noturēta. Taču, ja nākotnē ir svarīga ražošana un produkts, tas ir būtiski, kā mērķtiecīgāk atbalstu novirzīt, lai no platībām tiktu iegūta produkcija, vai zālāju hektārs ir proporcionāls saražotajam produkcijas apjomam, vai pretī ir pārstrādes iespējas. Saražotā bioloģiskā produkcija ir, bet tā netiek realizēta kā bioloģiskā produkcija. Tāpēc jājautā, kādēļ tālāk produkcija tiek realizēta kā konvencionālā. Daudziem nepatīk statistiskā informācija, veidlapas. Turpmāk jāveicina, lai bioloģiskā produkcija top pilna ražošanas cikla kontekstā, izejvielas pietiekamībā, pārstrādes pieejamībā, un jānotiek realizācijai tirgū. Lai celtu efektivitāti un konkurētspēju, galvenais akcents – ir saražota produkcija un to ir jāspēj realizēt tirgū.
Referente uzsvēra, ka tieši LEADER projekti ir veicinājuši ekonomisko aktivitāti un arī nākotnē turpmāk tiem būs nozīme.
Augsne kā resurss
– No vides jomas izriet, ka augsne ir mūsu resurss, kas jāsaglabā nākamajām paaudzēm, – atgādināja Liene Jansone. Taču viņa minēja, ka dati ir bēdīgi par augsnes kvalitāti – daudz skābo augšņu, augsnē nepietiek organisko vielu u. c. Var veikt augsnes agroķīmisko izpēti, bet, ja nav zināms, kā situāciju mainīt, tam nav nozīmes. Nepieciešamas zināšanas, tehnoloģijas, konsultanti, kas spēj sniegt padomus, jo gudra saimniekošana ir pamats visam.
Ko vēlamies bioloģiskajā lauksaimniecībā sasniegt?
Tas ir jautājums visiem, ko vēlamies – palielināt platības, kāpināt apgrozījumu, pievienoto vērtību, eksporta iespēju? Diskusija ir arī par to, vai esam gatavi, ka pievienojas jauni spēlētāji, kas ir gatavi ražot bioloģisko produkciju, jo tam ir perspektīva. Mūsu izpratnē bioloģiskā lauksaimniecība ir stāsts par ražošanu, tā nav tikai vide un klimats.
Turpinot diskusiju par iespējām un izaicinājumiem Kopējās lauksaimniecības politikas attīstībā pēc 2020. gada, LLKC lopkopības nodaļas vadītāja, lopkopības konsultante Silvija Dreijere vadīja lekciju "Izmaksu efektīvie siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) ierobežojošie pasākumi augkopības un lopkopības saimniecībās ražošanas energoefektivitātes uzlabošanai un SEG samazināšanai uz produkcijas vienību".
Saimniekiem – karsta vasara
To reģionālajā seminārā atgādināja LAD Viduslatvijas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja Gunta Žilde, kas minēja, ka "karstā vasara" ir attiecināma uz darba apjomu. Viņa vēstīja, ka mūsu reģionā ir 70 000 atbalsta maksājumu saņēmēju par 1,72 milj. ha, bet klienti ir vecumā no 18 līdz 96 gadiem, pieteikto platību lielums ir no 1 ha līdz 5700 ha. Viņa atgādināja, ka līdz 22. maijam lauksaimniekiem ir jāiesniedz pieteikumi platībmaksājumiem. To var izdarīt interneta vietnē www.lad.gov.lv, izmantojot EPS. Kopš 23. aprīļa Madonā, Saieta laukumā 1, darbojas arī klientu atbalsta sektors. Iesniegumus pieņems arī vēl līdz 17. jūnijam, bet jau ar 1% atbalsta samazinājumu par katru nokavēto dienu. Labojumus un precizējumus varēs veikt līdz 27. jūnijam.
Par bioloģisko saimniecību sertifikāciju, prasību izmaiņām 2019. gadā, nepieciešamajiem dokumentiem stāstīja Sertifikācijas institūcijas "Vides kvalitāte" bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas sertifikācijas programmas vadītājs Juris Grīnfelds.
10.05.2019.