Laiku pa laikam gadās dzirdēt par klaiņojošiem dzīvniekiem, arī tādiem, kurus bezatbildīgie saimnieki mēdz padzīt no mājām. Bet ir liela daļa dzīvnieku, īpaši suņu, saimnieku, kuri tos uz ielas laiž nepieskatītus.
Bieži no šādiem suņiem cieš garāmgājēji, velobraucēji, citi dzīvnieki. Vēl nesen dzirdēju par gadījumu: saimniece, izvedot suni pastaigā, piedzīvoja nepatīkamu mirkli, kad bija jāsargā savs dzīvnieks tikai tāpēc, ka cits suņa saimnieks neuzskatīja par vajadzīgu savu dzīvnieku pastaigā vest pavadā. Visskumjākais, ka pat nemēģināja savu dzīvnieku pieturēt. Iestājoties siltam laikam, ielās parādās vairāk velosipēdistu, arī bērnu rotaļu laukumos. Diemžēl no šādiem klaiņojošajiem dzīvniekiem nav pasargāts neviens. Nevienā mirklī nevar paredzēt dzīvnieka reakciju uz kādu kustību vai darbību, un suns var uzbrukt.
Tāpat no šiem dzīvniekiem nav pasargāti arī apstādījumi un piemājas stādījumi – apčurāti kociņi un košumkrūmi, izkašņātas un nomītas puķudobes, un daudzviet redzami nesavāktie dzīvnieku izkārnījumi.
Mājdzīvnieku īpašnieki noteikti ir informēti, ka ir atbildīgi par saviem mājdzīvniekiem, un Ministru kabineta noteikumi Nr. 266 „Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai" paredz, ka mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums ievērot noteikumus:
10. Pilsētās un ciemos, ja suns atrodas ārpus telpām tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošajā teritorijā:
10.1. suņa īpašnieks vai turētājs nodrošina pilnīgu attiecīgās teritorijas norobežošanu no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas (turpmāk – norobežota teritorija), novēršot iespēju sunim izkļūt no tās;
10.2. pie norobežotās teritorijas ieejas ierīko zvanu vai citu ierīci, kas rada iespēju sazināties ar teritorijas īpašnieku vai valdītāju.
11. Ja suns atrodas ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, sunim jābūt uzliktai kaklasiksnai vai citam aksesuāram, piemēram, iemauktiņiem, bet bīstamam sunim jābūt arī sarkanai atšķirības lentei, ar ko apzīmē bīstamu suni.
12. Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas:
12.1. suni ved pavadā;
12.2. sunim ir uzlikts uzpurnis, ja suns ir atzīts par bīstamu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kritērijiem un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to, kā arī par prasībām bīstama suņa turēšanai.
13. Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts) pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.
15. Suņa īpašnieks vai turētājs sabiedriskās vietās var īslaicīgi atstāt suni vienu, ja suns ir piesiets pavadā, kas nav garāka par metru, un ja tas netraucē personu un transportlīdzekļu kustību un neapdraud cilvēku vai dzīvnieku drošību.
50. Iegādājoties mājas (istabas) dzīvnieku, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs uzņemas atbildību par mājas (istabas) dzīvnieka labturības un īpašo turēšanas prasību ievērošanu un veterinārmedicīniskās palīdzības nodrošināšanu, nepieļauj tā klaiņošanu, kā arī nodrošina dzīvnieka meklēšanu un apbedīšanu.
51. Mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir tiesības kopā ar mājas (istabas) dzīvnieku atrasties ārpus mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, ja mājas (istabas) dzīvnieks:
51.1. netraucē sabiedrību un nerada draudus cilvēku drošībai, veselībai un dzīvībai;
51.2. nerada draudus citu dzīvnieku drošībai, veselībai un dzīvībai.
52. Mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums:
52.1. nodrošināt, lai mājas (istabas) dzīvnieks (smaka, riešana vai gaudošana) netraucētu mājas vai apkārtnes iedzīvotājus;
52.2. uzticēt mājas (istabas) dzīvnieka vešanu ārpus īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas tikai personai, kas spēj kontrolēt un savaldīt dzīvnieku, un nodrošināt, lai mājas (istabas) dzīvnieks neapdraud cilvēkus un dzīvniekus;
52.3. apdzīvotu vietu teritorijā savākt sava mājas (istabas) dzīvnieka ekskrementus.
Ja mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks neievēro šos noteikumus, viņš tiek saukts pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz, ka „Par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību" pārkāpumu, tajā skaitā suņu ekskrementu nesavākšanu, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no 7 līdz 350 eiro.
8.05.2019.