Inflācija Latvijā turpina augt. Plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka februārī cenas atkal cēlušās un sasniegušas nebijušus augstumus. Ministru prezidents Ivars Godmanis gan paziņojis, ka jau jūnijā inflācija sākšot samazināties. Vai tā patiešām būs, grūti ticēt. Ekonomikas zinātņu doktore Raita Karnīte presē paudusi domu, ka cenu kāpums varētu būt sasniedzis savu maksimumu.
Vakar LNT rīta ziņās premjera padomnieks Andris Vilks pareģoja, ka inflācija jau novembrī būšot zem desmit procentiem. Dzīvosim – redzēsim. Pagaidām Centrālā statistikas pārvalde konstatējusi, ka februārī inflācija bijusi 16,7 procenti, bet to jau jūtam arī ikdienā, nebūdami augsti izglītoti ekonomisti vai finansisti. Vissliktāk augstās inflācijas apstākļos jūtas tie, kas dzīvo zem iztikas minimuma, pensionāri ar mazajām pensijām.
Cenas aug griezdamās
Jau minētā Centrālā statistikas pārvalde paziņojusi, ka piena produkti februārī kļuvuši par 3,4, olas – 8,6, konditorejas izstrādājumi – 2,7, gaļa – 1,2, zivis un to izstrādājumi – 1,3, saldumi – 5, bet tauki un eļļas – par 2,4 procentiem dārgākas. Jāpiebilst, ka arī maize, kas nepieciešama ikdienas uzturā, kļuvusi daudz dārgāka. Iedzīvotāji var nezināt šos Centrālās statistikas pārvaldes publicētos skaitļus, bet visu viņi jūt ikdienā, iepērkoties veikalos. Piemēram, lielveikalā "Rimi" pārdod lielas un skaistas brokastu olas plastmasas kastītēs. Vēl ne tik sen tās maksāja 92 santīmus (10 gab.). Šobrīd jau tās pašas olas pilnīgi līdzīgā iesaiņojumā maksā Ls 1,09. Tiesa, patlaban veikalos var iegādāties olas arī par lētāku cenu, bet arī tām cena ir augstāka nekā kādreiz bija. Rīgas piena kombināta ražotā 200 g sviesta paciņa jau maksā Ls 1,05. Manāmi lētāka ir akciju sabiedrības "Cesvaines sviests" ražotā sviesta paciņa, bet tā sver tikai 180 gramu. Labas desas kilograms jau maksā ap Ls 7. Tādu piemēru varētu minēt ļoti daudz.
Cenu veido ražotāja izmaksas un tirdzniecības uzņēmuma pieliktais uzcenojums. Par velti nevienā veikalā nestrādā. Daudzkārt ražotāji un tirgotāji vaino viens otru cenu palielināšanā, strīdas.
SIA "Madonas patērētāju biedrība" ražotnes "Madonas maiznieks" ceptā klona maize šobrīd ir divas reizes dārgāka nekā agrāk, bet cena nepieauga vienā dienā. Kad šis process sākās, uzņēmuma direktore Ludmila Harina skaidroja: – Gāze kļūst dārgāka, elektrība – arī. Par miltiem jāmaksā vairāk.
– Inflācija un cenu kāpums kopumā tirdzniecību ietekmē negatīvi, – saka "Maxima" veikalu preses sekretārs Ivars Andiņš. – Mēs cenas pārtikas izstrādājumiem nepaaugstinām. Nedarām to. Būtībā mēs esam par to, lai cenas samazinātos.
Droši vien šāda veida diskusijas turpināsies vēl ilgi, bet pircējiem no tā vieglāk nepaliek.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 13.03.2008.
Autors: GUNĀRS ZEMZARS
OĻĢERTA SKUJAS foto