Francijas karaļa Luija XIII galveno ministru kardinālu Rišeljē nelabvēļi esot mēģinājuši noindēt ar … tomātiem. Tomātu stādi un augļi tiešām atgādināja indīgo velnābolu un beladonnu, un vairāki augstmaņi, tomātus baudot, tiešām bija miruši. Vainīgi gan nebija tomāti, bet alvas trauki, kas saturēja lielu svina piemaisījumu (vienkāršā tauta ēda no māla vai koka traukiem); reaģējot ar augļos esošo skābi, svins nonāca tajos, un pietiekamā koncentrācijā iznākums bija letāls. Tomātus par indīgiem uzskatīja arī Anglijā un Ziemeļeiropā.
Tomātu precīzu izcelsmes vietu Dienvidu vai Vidusamerikā nevar noteikt – tie bija izpletušies pārāk plašā teritorijā. Senā maiju indiāņu kultūra tos kultivēja jau pirms tūkstošiem gadu – arheologi izrakumos atrod traukus ar tomātu sēklām. Kolumbs par tiem ieinteresējās un uz Eiropu atveda dažus stādus savā otrajā braucienā 1498. gadā, Meksikas iekarotājs Hernans Kortess 1519. gadā sarkanajiem augļiem „tomatl" uzmanību pievērsa acteku tirgū un arī pārveda stādus. Spānijā sākumā tos kā eksotiku audzēja dažos klosteru dārzos. Siltais Dienvideiropas klimats tomātiem bija piemērots, tie izplatījās plašāk, bet tikai kā dekoratīvi augi. Viens no pirmajiem Francijas agronomiem Oliviers de Serres 1600. gadā stingri norādīja, ka augļi nav ēdami, augi vislabāk piemēroti lapeņu veidošanai. Vispirms tomātus („Pomodoro") 16. gadsimtā sāka lietot Itālijas dienvidos. Katoļu baznīca tomātus uzskatīja par velna darinājumu – nu pārāk jau tie atgādināja ābolu, ar ko Ieva kārdināja Ādamu. Vēl 18. gadsimta vidū Luijs XIV – liels augļu un dārzeņu cienītājs – pat nepagaršoja tomātu, bet gadsimta beigās Parīzes restorānos tie jau ļoti garšoja, piemēram, Francijas revolūcijas līderim Robespjēram. ASV tomāti arī ilgi skaitījās indīgi (pirmie ieceļotāji bija no Ziemeļeiropas), tos lietot pārtikā pieradināja ieceļotāji no Dienvideiropas. 1809. gadā ASV trešais prezidents Tomass Džefersons savā Monticello īpašumā Virdžīnijā audzēja tomātus un cienāja ar tiem viesus, bet 1820. gadā plantators pulkvedis Roberts Gibbons Džonsons, lai pierādītu, ka augļi nav indīgi, 2000 skatītāju priekšā apēda veselu grozu tomātu. ASV Augstākā tiesa 1893. gadā nolēma, ka tomāts ir nevis auglis, bet dārzenis; botāniskā ziņā gan to uzskata par augli, ko lieto kā dārzeni. Vācu izcelsmes amerikānis Džons Henrijs Heincs 1876. gadā sāka ražot kečupu, 1880. gadā Neapolē dzima pica „Margarita" jaunās Itālijas valsts karoga krāsas – baziliks (zaļš), Mocarellas siers (balts), tomātu mērce (sarkana), bet 1897. gadā Jozefs Kempbells radīja populāros tomātu zupas konservus. Bundžas oriģinālo dizainu 1962. gadā izmantojis pat popārta mākslinieks Endijs Vorhols. Šodien tomāts pēc kartupeļa ir otrs visplašāk lietotais dārzenis.
17.04.2019.