Saeima ir pieņēmusi grozījumus likumā par pašvaldību budžetiem, kas paredz, ka pašvaldībām no nākamā gada vairs nebūs speciālo budžetu. Tie sastāvēs no pamatbudžeta, ziedojumiem un dāvinājumiem. Viedokli par parlamenta pieņemtajām izmaiņām lūdzu izteikt Praulienas pagasta pārvaldes vadītāju Valdi Gotlaufu un Cesvaines novada domes priekšsēdētāju Vilni Špatu.
Vairs tikai ceļu nauda
– Jau tagad daļa no iepriekš speciālajā budžetā paredzētajiem līdzekļiem ir iekļauta Madonas novada pašvaldības kopējā budžetā. Piemēram, dabas resursu nodoklis vairs atsevišķi pagastu pārvalžu budžetos netiek izdalīts, vienīgi ceļu nauda palikusi pagastu pārvalžu speciālajā budžetā, – uzsver Valdis Gotlaufs. – Arī pirms administratīvi teritoriālās reformas, kad vēl darbojās pagastu padomes, bija gan pamatbudžets, gan speciālais budžets, kurā bija stingri iezīmēta nauda. To varēja izlietot tikai noteiktiem mērķiem, turklāt šī nauda speciālajā budžetā pagasta rīcībā palika arī tad, ja kārtējā gadā tā netika izlietota: katrā ziņā nost neņēma. Šādu pieeju es vērtēju pozitīvi, jo tad mēs labāk varējām saplānot darbus ilgtermiņā, veidot uzkrājumus lielāku remontu veikšanai un ar ceļu atjaunošanu saistītu projektu īstenošanai. Tas arī pavēra iespēju, veicot pamatīgu remontu, atjaunot arī kādus ceļu posmus, jo zinājām, ar kādiem līdzekļiem varam rēķināties.
Problēmas nesaskata
– Šis jautājums nav no tiem, pret kuru būtu jāiebilst vai īpaši jādiskutē, jo tas budžeta sastādīšanu nesarežģīs. Piemēram, valsts mērķdotācija skolotāju algām jau tagad neparādās atsevišķi, bet gan tiek integrēta kopējā pašvaldības budžetā, iekļauta pamatbudžeta ieņēmumos un izdevumos. Katrā ziņā es neredzu šai ziņā nekādu problēmu, – atzīst Vilnis Špats. – Es pat domāju, ka šie grozījumi likumā par pašvaldību budžetiem stāsies spēkā attiecībā jau uz šāgada pašvaldību budžetu. Speciālo budžetu pārsvarā veido ceļu fonds un dabas resursu nodoklis, nekā cita jau tur nav. Grūti pateikt, kādu labumu pieņemtie grozījumi dos valstij, bet mūs, pašvaldības, tas ietekmēs minimāli. Agrāk bija noteikts, ka ir jābūt atsevišķiem kontiem un atsevišķai uzskaitei, kas arī tika veikta. Līdz šim gan ceļu fondam, gan dabas resursu nodoklim bija savs konts, bet pēc izmaiņām nākamajā gadā divu kontu būs mazāk. Teorētiski nedaudz varētu samazināties izmaksas, kaut gan pašvaldībām par kontu uzturēšanu un apkalpošanu tāpat jau nav jāmaksā.
12.04.2019.