Madonas rajona iedzīvotājiem bija iespēja ar laikraksta "Stars" starpniecību uzdot jautājumus veselības ministram.
Laikrakstā "Stars" 28. februārī publicētajā rakstā ministrs atzīst, ka medicīnas pakalpojumu pieejamība krītas, pieaug rindas pie speciālistiem, pieaug maksas pakalpojumu īpatsvars.
"Mana prioritāte ir šo pakalpojumu pieejamības kritumu apturēt. Es nevaru utopiski solīt, ka mēs to paaugstināsim, bet mūsu uzdevums ir apturēt straujo lejupslīdi," apgalvo ministrs.
Ministru prezidents Ivars Godmanis, stājoties amatā, paziņoja, ka mums ir jāiet Skandināvijas valstu attīstības ceļš. "Latvijas Avīzes" 2008. gada 2. janvārī publicētajā rakstā "Godmaņa valdības ieceres" 2. apakšnodaļā "Sociālā palīdzība" teikts: "Valdības politikas prioritāte ir samazināt atšķirību starp nabadzīgākām un bagātākām iedzīvotāju grupām, neierobežojot uzņēmējdarbības attīstību. Pilnveidosim sociālo palīdzību un valsts sociālo pakalpojumu sistēmu." Skaisti vārdi, bet pie reizes gribu piebilst, ka tā jau ir Eiropas sociāldemokrātu programmu galvenā sastāvdaļa. Grūti noticēt šādam politikas pavērsienam, ja premjers Latvijas televīzijā paziņoja, ka nekādā gadījumā netiks mainīta nodokļu politika. Ja nolemts iet pa Skandināvijas attīstības ceļu, tad jau vispirms ir jāievieš progresīvais ienākumu nodoklis, kur bagātie maksā vairāk, bet nabadzīgie mazāk. Latvijā pašlaik tieši mazāk nodrošināto iedzīvotāju daļa maksā visvairāk nodokļu. Tajā pašā laikā bagātākā iedzīvotāju daļa bauda dažādas privilēģijas. Pastāv ļoti daudz iespēju, kā iekasēt nodokļus no iedzīvotāju finansiālām un spekulatīvām darbībām. Vajadzētu likvidēt arī dažādās valdēs un padomēs par sēdēšanu un nekā nedarīšanu maksāt nesalīdzināmi lielus atalgojumus. Dažreiz pat par vienu sēdi saņem 1000 latu. Tāpat būtu jāaizliedz valsts uzņēmumos strādājošiem priekšniekiem patvaļīgi palielināt sev algas un piešķirt dažādas prēmijas. Nevaru piekrist ministram, ka tad nebūšot, kas strādā valsts uzņēmumu vadībā.
Latvijā šodien praktiski nav vidusšķiras, ir tikai ļoti bagātie un tā sauktie maznodrošinātie. Kā sēnes aug miljonāru skaits, kuri, mums par nelaimi, negrib ieguldīt savus ienākumus ražošanā, bet nodarbojas ar dažādām finansiālām mahinācijām vai vienkārši atdarina pasaules bagātākos miljardierus naudas tērēšanas ziņā.
Visgrūtāk klājas tai maznodrošināto iedzīvotāju daļai, kas spiesta pirkt neiedomājami dārgus medikamentus, kuru dārdzība neapturami pieaug. Valdībai būtu jāsaved kārtībā medikamentu iepirkšanas sistēma un jāizskauž korupcija šajā nozarē. Jāņem piemērs no Zviedrijas, kur šī sistēma darbojas nevainojami. Zviedrijā katrs slimnieks par medikamentu iegādi var iztērēt 1300 kronu (91 latu).
Patēriņu virs šīs summas apmaksā valsts. Jāpiebilst, ka Zviedrijas apstākļos 1300 kronu nav liela summa.
Zviedrijas sociāldemokrāti apgalvo, ka viņu valstī neviens cilvēks nedrīkst būt atstumts, jo par viņu rūpējas valsts. Pie mums, Latvijā, ja bērnam vajadzīga, piemēram, aknu pārstādīšana, tad viņam jānomirst, jo valsts operāciju neapmaksā.
Domāju, ka ar valdības deklarācijām un paziņojumiem vien nespēs uzlabot lielākās tautas daļas labklājības līmeni, būs nepieciešami reāli darbi. Tad jau arī iedzīvotāji pienācīgi novērtēs valdības pūliņus.
Autors: GUNĀRS OZOLS