Jau desmit gadu cesvainiete Vineta Meistere savām rokām rada skaistus mākslas darbus – krustdūrienā izšūtas gleznas. Nezinātājam noteikti liksies, ka tās ir gleznotas, bet, ieskatoties tuvāk, pamanīs visdažādāko krāsu toņu krustiņus, kas, izšūti cits pie cita, rada bildi. Šobrīd Vinetas mājā ir ierīkota galerija, kurā apskatāmi 28 darbi.
Runājot par krustdūrienu tehniku, Vineta Meistere atzīst, ka cilvēkiem joprojām ir uzskats – darbi top lieliem krustiem, vilnas dzijas diegiem, bet tā nebūt nav.
– Laiks iet, un viss attīstās, arī krustdūrienu tehnika. Vispirms jau audumi ir kļuvuši smalkāki, pieejami dažādos izmēros, arī krāsās. Arī es pati bieži izvēlos melnas krāsas audumu, lai gan jāatzīst, ka uz tā grūtāk saskaitīt rūtiņas. Audumu izraugos pēc iespējas smalkāku, jo man ir svarīgi, lai darbs būtu smalks, graciozs. Arī diegi ir augstākas kvalitātes, neizbalē, šujot nepūkojas un ir pieejami visdažādākajos toņos. Bet katrs darbs tiek ierāmēts speciālā muzeju stiklā, kurš nerada atspīdumu, – par izmantojamajiem materiāliem pastāsta Vineta Meistere. – Tikpat svarīgas ir arī jaunās tehnoloģijas, piemēram, internets. Tas palīdz sazināties ar citām izšuvējām visā pasaulē, apmainīties saviem darbiem un arī shēmām.
Darbs pie izšūšanas ir laikietilpīgs un prasa milzu pacietību. Viens no košākajiem darbiem Vinetai ir tapis deviņus mēnešus dienu no dienas, un tajā ir iešūti 130 tūkstoši krustiņu.
– Izšūšana krustdūrienā ir mans kultūras mantojums, un ir ļoti svarīgi, lai šie darbi izskatās baudāmi arī pēc piecdesmit gadiem. Esmu jau izmēģinājusi visdažādākos rokdarbus, bet vienmēr esmu atgriezusies pie izšūšanas. Krustdūriens ir mans aicinājums. Ar izšūšanu iepazinos pirms apmēram trīsdesmit gadiem, kad Madonas kultūras namā bija kursi, kuros tika apgūts rišeljē, krustdūriens, spodršuvums un citi. Bet 2007. gada vasarā piedalījos žurnāla „Ieva" vasaras nometnē. Bija jāsūta pieteikuma vēstule, jānorāda rokdarbu veids, kā arī jānosūta kāds darbs. Ilgi domāju, kas varētu būt šis darbs, kuru viņiem nosūtīt, un atcerējos, ka ir saglabājušās izšūtās glezniņas. Nometnē pavadītais laiks mani emocionāli uzlādēja, un pēc atgriešanās atkal atsāku izšūt, – atceras Vineta.
Viņa, izmantojot shēmas, izšuj visdažādākos tēlus. Kādu laiku ļoti patikuši putni, dažādi sieviešu tēli, bet pēdējos gados vairāk tiek izšūti ziedi.
Darbus raksturo pati rokdarbniece: – Ziedi vienmēr ir bijuši klasika, bet esmu izšuvusi arī dažādus dzīvniekus. Gaumes ir dažādas un līdz ar to – arī mani darbi. Laiku pa laikam pārcilāju gleznas un atkal ieraugu to skaisto un īpašo. Savukārt internetā ir tik daudz visdažādāko shēmu, ka gribas pamēģināt pēc iespējas vairāk. Sekojot līdzi jaunumiem izšūšanā, ir tapis darbs, kurā ir izmantotas arī pērlītes, bet tās nav mans aicinājums un vairs tās neizmantoju. Katram meistaram ir sava tehnika, es tomēr pieturos tikai pie krustiņiem. Lai gan labprāt pamēģinu arī ko jaunu.
Bet, lai darbus varētu saukt par gleznām, vedu tos ierāmēt. Katram darbam tiek pieskaņots rāmis, balstoties gan uz attēloto bildi, krāsām, gan pamatni.
Lai bilde būtu skaista un acīm tīkama, ļoti svarīgi krustiņus izšūt vienā virzienā. Arī aizmugurē nedrīkst būt mezglu. Gleznas top, iedvesmojoties no ceļojumiem, muzejos redzētām gleznām. Šobrīd padomā ir vēl astoņas gleznas, kuras ļoti gribētu izšūt. Man nepatīk ilgstoši strādāt pie viena darba. Ir dienas, kad ļoti patīk šūt, piemēram, tikai ar zaļas krāsas diegiem, citās dienās gribu šūt tikai uz melnā auduma. Viss ir atkarīgs no noskaņojuma un izjūtām, tāpēc man ir iesākti vairāki darbi, pie kuriem periodiski strādāju. Ja gadās dienas, kurās neesmu izšuvusi, jūtos ne savā ādā, kaut kā pietrūkst. Izšūšana nav tikai mans vaļasprieks – tas ir mans dzīvesveids. Es neizšuju tirgiem, bet gan lai saglabātu kultūrvēsturisko mantojumu, lai nodotu šīs prasmes tālāk un ieinteresētu arvien vairāk cilvēku pievērsties izšūšanai. Manuprāt, šādi darbi nav ieguvuši lielu popularitāti, tāpēc cilvēki ar šo nodarbi ir jāiepazīstina.
Katra glezna cilvēkos raisa citādākas emocijas, un kāda no tām piesaista uzmanību. Izstādot savus darbus, Vineta ir novērojusi, ka daudziem patīk tieši melnais fons un košākas krāsas, bet citiem savukārt – vienkāršākas glezniņas, kur mazāk krāsu.
– Katrai gleznai ir savs stāsts. Darbi uz melnā fona izskatās elegantāk. Es gleznas izšuju tikai pēc tām shēmām, kuras patīk pašai, un izmantoju tur norādītos krāsu toņus. Eksperimentēt man nepatīk. Neatbalstu jau gatavos paraugus, kuriem var pāršūt pa virsu. Manuprāt, tas ir pārāk vienkārši un to var izdarīt salīdzinoši īsā laikā, – uzskata Vineta. – To var darīt tikai, lai apgūtu pamatus, bet ne nopietnām gleznām. Esmu iztēlojusies, ka daudzām jau gatavām gleznām būs sērija un taps vēl citi darbi. Man ir svarīgi, lai, aplūkojot manus darbus, cilvēks atceras gleznas smalkumu, eleganci, vieglumu. Reizēm gadās, ka apsīkst enerģija, vēlme darboties, bet tad es palasu cilvēku atsauksmes par maniem darbiem, un atkal ir prieks turpināt.
Šodien, 5. aprīlī, Vineta kopā ar vīru Gati ir devušies uz Smiltenes novada Blomi, kur ir iesaistījušies „Satiec savu meistaru!" meistarklasēs un ikvienu interesentu iepazīstina ar krustdūrienu tehniku un jau gatavajiem darbiem.
– „Satiec savu meistaru!" šogad piedalāmies pirmo reizi, bet jau nākamgad interesentus aicināsim pie sevis uz Cesvaini. Darbi ir bijuši arī izstādēs tepat Cesvainē, Ērgļos un Staburagā. Savukārt izstāžu zāle mājās tika veidota ar domu, ka cilvēki varēs braukt ciemos pie mums, aplūkot gleznas un arī paši pamēģināt izšūšanu, sarīkot meistarklases, – cerīgi nākotnē raugās Vineta Meistere.
05.04.2019.