Laikraksta „Stars" 1994. gada 26. marta numurā ir Induļa Zvirgzdiņa raksts „Par tālāko likteni ziņu nav…". Pārskatot marta jubilārus novadniekus, sāku meklēt informāciju par Sarkaņu pagastā dzimušo un dzīvojušo Madonas kara apriņķa priekšnieku, pulkvežleitnantu Andreju Kalniņu. Atklāju, ka pēc 25 gadiem ir iespējams papildināt jau izpētīto par minēto novadnieku.
Madoniešiem Andrejs Kalniņš vairāk ir zināms kā tagadējās J. Simsona Madonas mākslas skolas ēkas (Valdemāra bulvārī 3) cēlējs 1926. g. un pirmais tās īpašnieks. Uz izpirkuma līguma pamata A. Kalniņš iegādājās zemesgabalu par 237 latiem, uz kura sāka celt dzīvojamo māju. Ēka A. Kalniņa īpašumā (ar hipotēku par 15 000 latu) atradās līdz 1940. g. beigām, kad tā tiek nacionalizēta un viņš pats tiek atvaļināts no dienesta, pārceļoties uz dzimtajām mājām Sarkaņu pagastā. Pēc vācu armijas ienākšanas 1942. g. sieva Amilda Kalniņa pieprasa īpašumu atpakaļ un 1944. gada janvārī saņem īpašuma apstiprinājumu, bet jāsecina, ka šo iespēju izmanto tikai īsu laiku vai neizmanto nemaz, jo, pēc pēdējām ziņām, kopā ar bērniem Māru un Pēteri ir devusies trimdā un nonākusi ASV Nebraskas štatā. Vēlāk ēka nonāk kara komisariāta pārziņā, bet 1975. gadā tiek nodota Madonas mākslas skolas rīcībā.
Pats pulkvežleitnants Andrejs Kalniņš ir dzimis Sarkaņu pagasta „Zodos" – zemnieku Pētera un Edes ģimenē – un ir kristīts Lazdonas pareizticīgo draudzē. Vēlāk beidzis Tukuma pilsētas komercskolu un devies uz Ukrainu mācīties Kijevas komercinstitūtā (no 1914. g.), bet pēcāk pārgājis uz Kijevas karaskolu. Pirmā pasaules kara gados dienējis rezervistos, pēc tam kritis vācu gūstā, no kurienes 1918. g. atgriezies Latvijā. Brīvības cīņu sākumā tiek mobilizēts Sarkanajā armijā, bet pēc kāda laika dezertē un atgriežas vecāku mājās. 1919. g. jūlijā A. Kalniņš pievienojas Latvijas armijai, kur pāris gados iegūst pulkvežleitnanta pakāpi. Sākotnēji viņš tiek iecelts par Valkas kara apriņķa priekšnieku, bet no 1925. g., kad tiek izveidots atsevišķs Madonas kara apriņķis, viņu pārceļ tuvāk dzimtajai vietai kā minētā apriņķa priekšnieku. 1930. gadā A. Kalniņam tiek piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.
Kā augsta amatpersona Andrejs Kalniņš ir ticis ievēlēts un iecelts arī par dažādu organizāciju biedru un godabiedru. Te jāpiemin biedrība „Latvijas Vanagi", kuras mērķis bija jauniešu patriotiskā audzināšana, īpašu uzmanību pievēršot stingrai fiziskai audzināšanai. Šī organizācija bija sportiski militāra, ar savu hierarhiju, stingru iekšējo disciplīnu un militāra stila formastērpiem. Pulkvežleitnants Andrejs Kalniņš Vanagu organizācijā 1931. g. bija ievēlēts par Madonas 47. nodaļas goda biedru un vēlāk iecelts par 7. Vanagu apgabala priekšnieku. Tāpat A. Kalniņš 1930. gados tika iecelts par Latvijas aerokluba jaundibinātās Madonas nodaļas priekšnieku.
A. Kalniņš bijis divreiz precējies. Pirmajā laulībā ar Elīzu Luciju Ullu A. Kalniņam piedzima meita Ārija; ar sievu Amildu Annu divi bērni – Māra un Pēteris.
1940. gada decembrī A. Kalniņš tiek atvaļināts no karadienesta un pārceļas uz dzimtajām mājām Sarkaņu pagastā, 1941. gada aprīlī tiek arestēts un izsūtīts uz Novosibirskas cietumu, kur mirst 1942. gada janvārī, nāves iemesls – akūts kolīts.
29.03.2019.