Patlaban ir silts un pavasarīgs laiks, arī mūspusē lielu daļu sniega jau lietus izkausējis, arī aukstums, šķiet atkāpies. Par pavasari liecina gan zosu kāši, gan arī gulbji, kas manīti pārlidojumos. Gājputnu atgriešanās novērota jau februāra beigās, un tagad, marta vidū, putni par sevi liek manīt jo bieži, īpaši laukos.
Pēc aukstuma, laikam kļūstot siltākam, daudzi putni atlido atpakaļ uz Latviju. Arī gulbji jau ir manīti, kaut gan ezerus vēl klāj ledus vāks. Kā informē Kaspars Funts, gājputnu atgriešanās kulminācija sākas martā un ilgs līdz jūnija pirmās dekādes beigām.
Kā novērojusi Baiba Tīdemane, Kalsnavas pagastā pie "Gulbišku" mājām jau kopš pagājušās piektdienas vakara pārplūdušās mazās upītes ūdenī bija liels putnu saiets – kādi 50 gulbji un pāris tūkstošu zosu: – Svētdienas vakarā meža zosis rosījās griķu rugājos, kur laikam bija kaut kādi graudi pabiruši. Žēl, ka pie rokas nebija fotoaparāta, kad viss bars pacēlās gaisā un aizlidoja prom uz zaļākiem laukiem. Tagad vairs palikuši kādi 10 gulbji, bet arī ir skaists skats. Jau dzirdēti strazdi un cīruļi, redzēju arī pirmo stārķi.
Gājputni, īpaši meža zosis, ir viens no lielākajiem ziemāju sējumu apdraudētājiem – ielido bars, pārstaigā un visu noposta. Lauksaimnieki gan saka, ka tīrumus nenosargāt un dabā ir paredzēta arī putnu daļa. Nelielās platībās ziemāju sējumus varot pasargāt, taisot troksni. Ko gan saglābsi lielajos tīrumos?
Kā liecina informācija portālā Latvijasputni.lv, agrākie gājputni, kas parasti pirmie atgriežas Latvijā, ir no zosu un pīļu sugas, lielais dumpis, lielais baltais gārnis, dzērve, ķīvīte, dzeltenais tārtiņš, smilšu tārtiņš jeb dūdieviņš, meža balodis, lauku cīrulis, sila cīrulis un citi.
19.03.2019.