180., 217. lpp. grāmatā – Antonija Renāte Melgalve atceras: Augusta vārda svētki; "Mērnieku laiku" uzņemšanā piedzīvotais.
Pateicoties publikācijām un fotoattēliem "Cesvaines grāmatā, IV", saņēmu vēstuli no Lijas Blauas – 50.-60. gadu meitenes – toreiz Rūjiena, Jeruciems "Smēdes". Dzīvojām kaimiņos. Tagad es dzīvoju Cesvainē vai pie meitas Lubānā, Lija – Rīgā. Strādā Stradiņa medicīnas muzejā par bibliotēkas vadītāju – jau 45 gadus. Vēstule bija liels prieks un pārsteigums. Pēc tik ilgiem gadiem atcerēties mūsu draudzību, meitu Edīti, interesēties par mūsu likteņiem! Viņa būtu priecīga turpmāk sarakstīties un tikties. Kādas tik iespējas paveras, kad izdodam tik izcilas grāmatas! Tās satuvina cilvēkus, atsauc jaunības dienu atmiņas, turpina labās attiecības. Mani sāpina šodienas cilvēki, kuri paiet garām, lai tikai nebūtu jāsveicina. Vai nu mobilais tiek turēts pie auss (it kā runātu), vai jakai pogas pārpogā, lai nav galva jāpaceļ uz augšu un jāsasveicinās.
Vēlreiz un vēlreiz jāpateicas "Cesvaines grāmatas, IV" sakārtotājām Sanitai Dāboliņai, Ilgai Holstei un Dacei Zvirgzdiņai par milzīgo darbu grāmatas tapšanā.
19.03.2019.