13. martā apritēs 140 gadu, kopš Kraukļu pagastā Nikolaja skolā Gubeņa ģimenē pasaulē nāca vēlāk ievērojamais advokāts, tiesnesis un senators Aleksandrs Gubens (1879-1952).
Zēns piedzima labi zināmā, cienītā skolas pārziņa un skolotāja Jāņa Gubeņa ģimenē, kurā bija arī divas meitas – Marija un Karlīne. Tēvs bija izcils pedagogs, kura darbs tika novērtēts, skolu vēlāk pārsaucot viņa vārdā. Dzīves sākumposmā ieliktie zināšanu pamati ļāva A. Gubenam bez problēmām iestāties Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā un Maskavas Universitātes Juridiskajā fakultātē, ko viņš pabeidza 1904. gadā un uzsāka advokāta palīga, vēlāk advokāta karjeru.
Viens no spēcīgākajiem juristiem
Kad 1918. gada 18. novembrī tika nodibināta Latvijas Republika, bija nepieciešams īsā laikā izveidot un uzsākt darbību arī visdažādākajām valsts un pašvaldības iestādēm, t. sk. radīt jaunu tiesu sistēmu, atrast telpas, nodrošināt materiāltehniskos līdzekļus un, pats galvenais, darbiniekus. A. Gubens bija viens no tiem, kas uzreiz piekrita palīdzēt, un 1918. gada 19. decembrī Pagaidu valdība viņu iecēla par Latvijas Tiesu palātas locekli. A. Gubens tika uzskatīts par vienu no visspējīgākajiem sava laika Latvijas juristiem, kas, netiekdamies veidot karjeru, faktiski īstenoja ikviena tā laika jurista sapni – 20 gadu laikā ieņēma gandrīz visus nozīmīgākos amatus tieslietu sistēmā. Viņa profesionālās darbības joma bija krimināltiesības. Jau 1920. gada 29. februārī A. Gubens tika iecelts par senatoru. 1932. gadā pirmajā Latvijas juristu kongresā izskanēja ierosinājums izveidot Latvijas Krimināltiesību biedrību, ko īstenoja nākamajā gadā, A. Gubenu ievēlot par biedrības priekšsēdētāju. 1934. gadā viņš tika ievēlēts par Latvijas Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētāju, bet kopš 1937. gada bija Ordeņu kapitula kanclers. A. Gubens bija lojāls K. Ulmaņa režīmam, taču, kā norādījuši vairāki viņa laikabiedri un viņa dzīves pētnieki, tas nav atstājis ietekmi uz viņa pieņemtajiem lēmumiem senatora darbā.
Ticības nozīme un spēks
Publikācijās par A. Gubenu tiek uzsvērta ticības lielā ietekme uz viņa dzīvi. Viņš aktīvi darbojās Evaņģēliski luteriskās baznīcas Virsvaldē. Neierasti tik augstas raudzes ierēdņiem ļoti bieži gājis uz baznīcu un arī savā profesionālajā darbībā atzinis Bībeli kā augstāk stāvošo patiesības avotu, ļoti bieži atgādinādams, ka "viss šajā dzīvē ir pārejošs, bet paliek Dievs, Jēzus Kristus un viņa baznīca, kurā strādāt ir svēts mūsu pienākums" (Nr. 42, 1952, "Latvija"). Kolēģus aicinājis nedalīt lietas svarīgās un mazāksvarīgās, uzsvērdams katras būtiskumu un tiesnešiem savā profesionālajā darbībā vadīties pēc principa, ka "vienīgais atbildības kritērijs ir likums un sirdsapziņa". Viņš tika raksturots kā izcila personība ar plašām dažādu jomu (valodas, māksla, kultūra, mūzika, literatūra) zināšanām.
Mūža nogale svešumā
Kā daudziem izciliem Latvijas brīvvalsts laika darbiniekiem, mūža nogale A. Gubenam nebija spoža. 1940. gada 9. jūlijā A. Gubens "pēc paša lūguma" tika atbrīvots no ieņemamajiem amatiem, pēc pāris mēnešiem Senāts tika likvidēts, un Aleksandram Gubenam netika atļauts strādāt okupētās Latvijas tiesu iestādēs. Liktenis tomēr viņam bija labvēlīgāks nekā citiem senatoriem, jo septiņi viņa kolēģi mira Sibīrijā, uz kurieni, kā žurnālā "Jurista Vārds" (Nr. 40, 2018) raksta Augstākās Tiesas komunikācijas daļas vadītāja R. Zvejsalniece, bija paredzēts izsūtīt arī mūsu novadnieku. 1944. gadā A. Gubens bija starp tiem, kuri, riskējot ar dzīvību, parakstīja Centrālās Padomes 17. marta memorandu par Latvijas suverenitātes atjaunošanu un valdības izveidošanu. 1944. gadā viņš devās trimdā, apmezdamies uz dzīvi Vācijā, kur pēdējos dzīves gadus pavadīja vientulībā, neiesaistīdamies latviešu trimdas sabiedriskajās aktivitātēs. Viņš cītīgi apmeklēja katoļu teoloģijas lekcijas vietējā autoskolā, izpelnīdamies pasniedzēju un studentu cieņu. Kā vēl viens smags pārbaudījums A. Gubenam bija dzīves nogalē piemeklējusī daļējā ķermeņa paralīze, piekaļot pie gultas, taču pat tad viņš, dzīvodams lielā trūkumā, turpināja lasīt teoloģiska satura grāmatas, saglabādams pārsteidzošu pazemību, sirds siltumu un paļāvību uz Dievu. Šīs pasaules gaitas A. Gubens noslēdza 1952. gada 21. novembrī, apglabāts Pasavas (Bavārija) evaņģēliski luteriskās baznīcas kapos.
Apbalvojumi un filma
Dzīves laikā A. Gubens divreiz tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1926. gadā – ar 3. šķiras ordeni, bet 1933. gadā – ar 2. šķiras), saņēmis Atzinības krusta I šķiras apbalvojumu un Igaunijas Ērgļa krusta ordeņa I šķiru. Īpaša atzinība no kolēģu puses bija 1939. gadā izdotais juridisku rakstu krājums "Darbam un Tiesībām" (veltīts A. Gubenam viņa 60. jubilejā). Tajā apkopotas tā laika ievērojamāko Latvijas tiesību speciālistu sagatavotās publikācijas.
Tiem, kuriem interesē Latvijas tiesību nozares vēsture, var ieteikt noskatīties internetā bez maksas pieejamo filmu "Senatori", kā arī apmeklēt Augstākās Tiesas (AT) muzeju Rīgā. AT mājaslapā atrodami vairāki izdevumi par Latvijas Senāta vēsturi, kuros sniegta informācija par mūsu novadniekiem –
senatoriem (A. Gubenu, Miķeli Gobiņu, Jāni Ankravu, Jēkabu Grotu). Varam būt patiesi lepni, ka no Madonas apkārtnes ir nākuši četri no trīsdesmit Latvijas brīvvalsts laika senatoriem.
06.03.2019.