Pagājušajā nedēļā uz redakciju piezvanīja kāds Mētrienas pagasta iedzīvotājs un jautāja – vai tiešām nākamajā mācību gadā Mētrienas pamatskolā vairs neskanēs skolas zvans?
Tas, ka virs lauku skolām ar mazu skolēnu skaitu „Dāmokla zobens" karājas jau daudzus gadus, ir vispārzināms fakts. Tieši bažas par skolu slēgšanu laukos bija viens no argumentiem, kāpēc iedzīvotāji, it sevišķi pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū un arī vēlāk, aktīvi protestēja pret administratīvi teritoriālo reformu Latvijā. Toreiz pirmie reformas „tēvi un mātes" solīja, ka laukos bērniem tiks saglabāta izglītības pieejamība un vismaz sākumskola dzīvesvietā būs.
Taču, gadiem ejot un būtiski samazinoties audzēkņu skaitam, palielinās arī pagastu skaits, kuros skolas durvis 1. septembrī vairs netiek vaļā vērtas. Lēmumu par skolu slēgšanu pēc īstenotās administratīvi teritoriālās reformas pieņem jaunizveidoto novadu domes. Arī Madonas novadā ir slēgtas jau vairākas skolas – Sarkaņu pamatskola un Mārcienas sākumskola, kur pamatskola vispirms gan tika reorganizēta par sākumskolu, kā arī reorganizētas divas skolas Madonas pilsētā. Mētrienas pamatskola šajā sarakstā var kļūt par piekto slēgto (reorganizēto) izglītības iestādi Madonas novadā, ja par šādu soli izšķirsies Madonas novada domes deputāti.
Mētrienas pamatskolas kolektīvs, vadība, skolēnu vecāki gan visas cerības vēl nav zaudējuši, uzskatot, ka skola būtu jāsaglabā līdz iecerētajai jaunajai administratīvi teritoriālajai reformai, ko vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce sola īstenot līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, vai vismaz jāļauj pastrādāt vēl vienu mācību gadu un tad, izvērtējot situāciju, pieņemt lēmumu.
„Būsim reālisti"
Savukārt Madonas novada pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne, vaicāta par Mētrienas pamatskolas iespējamo slēgšanu, aicināja būt reālistiem.
– Principā šobrīd uz to tiek iets. Trešdien, 6. martā, Mētrienas pamatskolā būs tikšanās ar vecākiem. Plāns, ko mēs kā izglītības nodaļa uzturam, ir 1.-9. klasi ar 26 izglītojamajiem slēgt, bet pirmsskolu paturēt un Mētrienu saglabāt kā apmācību vietu vai filiāli bērnudārza grupiņām, bet virsuzraudzība varētu būt no Praulienas pagasta pirmsskolas izglītības iestādes „Pasaciņa" puses. Tāds perspektīvā varētu būt modelis. Tas, ka skolēnu skaits ies mazumā arī turpmākajos gados, ir prognozējams, un arī cipari uz priekšu rāda, ka nekas citādāk nebūs, tāpēc būsim reālisti. Mēs vienkārši vairāk nevaram saglabāt skolas ar tik mazu skolēnu skaitu. Mēs to latiņu esam jau tā pazeminājuši, ka nekas vairs neiet kopā, tīri finansiāli nevaram tikt galā ar šo situāciju. Nav noslēpums, ka tepat kaimiņos, Gulbenē, šobrīd mērķtiecīgi skatās un domā, ko darīt ar skolām, kur skolēnu skaits ir starp 50-70, bet Mētrienas gadījumā runa ir par 26 izglītojamajiem. Šāds skaits ir tikai pašā valsts pierobežā, par kuru diskutē, vai pie tāda skaita skolas nepieciešams saglabāt, bet ne jau valsts vidienē, – uzsvēra Solvita Seržāne.
Madonas novadā ir vēl dažas citas skolas, kurās skolēnu skaits ir mazāks par 50. Vaicāta, vai tiek apsvērta iespēja reorganizēt vēl kādu skolu, pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja informēja, ka šobrīd Mētrienas pamatskola ir vienīgā, kuras iespējamā slēgšana izvirzījusies priekšplānā.
Rīt, 6. martā, – sapulce
– Trešdien, 6. martā, pulksten 18 Mētrienas pamatskolā notiks sapulce, kurā tiks apspriesta Mētrienas pamatskolas nākotne. Par šo jautājumu esam jau runājuši vecāku sapulcē, kur nolēmām uz tikšanos aicināt visus pagasta cilvēkus, lai uzklausītu domas, vai arī viņi atbalsta mūsu nostāju par skolas pastāvēšanu arī turpmāk, – „Staram" pastāstīja Mētrienas pamatskolas direktores p. i. Valija Sīpola.
Jautāta, vai skolas vadībai ir plāns, kā palielināt skolēnu skaitu kaut nedaudz, lai mazinātu skolas slēgšanas iespēju, viņa uzsvēra, ka tas varētu notikt jau nākamajā mācību gadā.
– Tas būs atkarīgs no tā, cik bērnu Mētrienas pamatskolā mācības uzsāks 1. klasē. Patlaban bērnudārzu apmeklē 32 bērni, tai skaitā 10, kuri nākamajā mācību gadā sasniegs skolas vecumu. Diviem bērniem vecāki strādā citur, līdz ar to, braucot uz darbu, arī bērni, loģiski, tiks vesti uz citu skolu. Taču skolēnu skaits palielinātos arī tad, ja mācības pie mums uzsāktu astoņi pirmklasnieki. Katrā ziņā vismaz vienu mācību gadu mūsu skolai vajadzētu ļaut pastāvēt. Taču, piedaloties novada domes izglītības komitejas sēdē, diemžēl tādas cerības mums netika dotas. Mēs uz to nebijām gatavi un, taisnību sakot, piedzīvojām šoku, komitejas sēdē uzzinot par ieceri slēgt skolu. Negaidījām, ka viss tik strauji pagriezīsies skolas slēgšanas virzienā. Tās pastāvēšanu centāmies aizstāvēt ar skaitļiem, pamatojot, ka nākamajos gados skolēnu skaits varētu palielināties Turklāt pagājušajā gadā skola izgāja akreditāciju uz sešiem gadiem, neraugoties uz to, ka esam maza lauku skola. Ja jau bija doma skolu tik drīz slēgt, kāpēc tas viss process bija jāiet? Tepat Krustpils novadā ir Atašienes vidusskola, kur arī maz bērnu, bet tur par tādu jautājumu nedomā un procesu nesasteidz. Tā vietā viņi gaida reformu, lai tikai pēc tam lemtu, kādā statusā skolai turpmāk darboties, bet mūsu gadījumā nav saprotams, kāpēc tāda steiga, – sarunā neizpratni pauda Valija Sīpola.
Skolēnu skaits stabilizējas
Viņa informēja, ka situācija attiecībā uz skolēnu skaitu pamazām stabilizējas. Trīs bērni aizgāja mācīties uz citu skolu, bet trīs atnāca vietā. Katrā ziņā tā nebūt neesot, ka nekas netiktu darīts, lai skolai piesaistītu skolēnus vai skolā netiktu gūtas zināšanas. Sekmes tiem bērniem, kuri mācīties uz Mētrienu atnāk no citām skolām, pat uzlabojoties, pateicoties individuālajam darbam. Tas, ka ar katru bērnu iespējams strādāt individuāli, ir mazo lauku skolu priekšrocība. Arī šo bērnu vecāki esot gandarīti par uzlabojumiem mācībās un nemaz negribot neko dzirdēt par to, ka tagad viņiem savs bērns būs jāved uz citurieni uz kādu lielu skolu.
Arī attālums no Mētrienas līdz tuvākajām skolām ir pietiekami liels, un tas arī ir jāizvērtē. Nereti tur, kur tiek slēgtas skolas, skolēnam mācību diena sanāk pat garāka nekā skolotājiem darbdiena. Līdz Madonai tomēr ir kādi 20-25 km, un tas nav maz. – Ja skola tiks slēgta, arī pirmsskolas grupām Mētrienā nav nekādas perspektīvas. Ja, teiksim, vecākiem viens bērns mācās skolā, bet otrs – apmeklē bērnudārzu, visticamāk, ka viņi izvēlēsies abus vest uz vienu izglītības iestādi, kur gan ir bērnudārza grupiņas, gan notiek mācības, vai arī uz vienu pagastu vai Madonas pilsētu, kur tas viss ir pieejams. Atklāts ir arī jautājums par skolas ēkas turpmāko izmantošanu, kas nāks tās vietā. Manuprāt, vajadzētu sagaidīt, kamēr tiek veikta reforma, un tikai pēc tam lemt. Vai tad mēs tik daudz izmaksājam un vai, skolu slēdzot, tas dos lielu ietaupījumu pašvaldības budžetā, jo jāņem vērā transporta izdevumi, kas tiks segti Mētrienas pagasta skolēniem uz citām izglītības iestādēm. Visi vecāki jau vienu skolu neizvēlēsies, bērni būs jāvadā uz visām pusēm, – atzīmēja Valija Sīpola.
Veikti uzlabojumi
Raksturojot skolu, viņa uzsvēra, ka Mētrienas pamatskola ir renovēta, noslēdzies kapitālais remonts, veikts eiroremonts, ēka ir siltināta, bet telpas aprīkotas ar mūsdienīgām iekārtām, ir interaktīvās tāfeles, tāpat jauni soli, jauni krēsli utt. Ļoti labā līmenī tiek nodrošināta ēdināšana. Atliek tikai mācīties! Salīdzinot ar Atašienes skolu, kur joprojām kurina ar malku, ir lielas telpas un tās grūti piekurināt, Mētrienā veiktie uzlabojumi ir acīmredzami.
Arī dzīve skolā ir rosīga. Notiek daudz pasākumu, darbojas pulciņi, skolēni, dzied un piedalās citās aktivitātēs, Darbojas arī kokapstrādes pulciņš, kurā piedalās arī daudz meiteņu. Bērni brauc uz mūzikas un mākslas skolu Madonā. Ir pat doma nākamgad skolā atvērt mākslas skolas grupu. Skolotāja no Madonas jau esot piekritusi braukt uz Mētrienu un vadīt nodarbības, piesaistot arī bērnus no Ļaudonas.
Attiecībā uz apvienotajām klasēm skolas direktores p. i. atzīmēja, ka pie maza skolēnu skaita tam esot arī plusi. Vecāko klašu skolēniem tā ir iespēja atkārtot to, kas ir jau mācīts, tāpat demonstrēt savas zināšanas, jaunākajiem skolēniem izskaidrojot pirms gada apgūto vielu.
– Pie mums mācību stundas ir vērojusi pašvaldības izglītības nodaļas vadītājas vietniece Sarmīte Jansone, atzīstot, ka mūsu skolotāji apvienotajās klasēs ar bērniem strādā kvalitatīvi. Šāda atziņa izskanēja arī skolas akreditācijas laikā. Mums šī sistēma jau ir izstrādāta, ar apvienotajām klasēm strādājam jau gadus desmit un esam uzkrājuši pieredzi, – akcentēja Valija Sīpola.
AGRA VECKALNIŅA foto no arhīva
05.03.2019.