Tuvojas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, ir sācies aģitācijas periods.
Lai gan sociālā joma lielā mērā ir dalībvalstu kompetence, EP aktīvi pievēršas arī sociālajai dimensijai. Līdz ar to Rīgā un Latvijas novados veiktais pētījums pieskaras šai jomai. Atbildot uz jautājumu „Cik lielā mērā Latvijā jūtaties sociāli aizsargāts, salīdzinot ar vecajām ES dalībvalstīm, kā Vācija un Francija?", tikai 44 respondenti no 250 atzinuši, ka jūtas pilnībā sociāli aizsargāti. Galvenās problēmas, ko atklājuši respondenti, ir bailes par nākotni, piemēram: saslims un kļūs darbnespējīgs; izjūta, ka nebūs pensijas, tā būs ļoti maza vai arī pēkšņi tiks „nogriezta"; algas lielums; alga aploksnē; mājokļu un pārtikas cenas, kas nav samērojamas ar algām un nozīmē „izdzīvošanu, nevis dzīvošanu"; dārga medicīna; nepietiek līdzekļu uzkrājumu veidošanai; bezdarba sistēma; ātro kredītu jūgs; sociālo pabalstu izmaksas ir pārāk mazas; bankas nepiešķir kredītus mājoklim; dzimumu nevienlīdzība atalgojumā; mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem nav nodrošināta veselības aprūpe; valsts nelietderīgi šķērdē līdzekļus; nav valsts psihologa vai palīdzības tālruņu depresiju gadījumos.
Uz jautājumu „Vai jums izdodas sabalansēt darbu/mācības ar privāto dzīvi ikdienā?" daudzi intervētie sūdzas par pārstrādāšanos, lai varētu atļauties veikt maksājumus un nebūtu jāapsver doma par aizbraukšanu no Latvijas.
Lai izprastu, kādus risinājumus likumdevēji var piedāvāt darba/mācību un privātās dzīves balansam, respondentiem vaicāja: „Kas, jūsuprāt, būtu jāmaina Latvijā, lai uzlabotu darba un privātās dzīves balansu?" No 250 intervētajiem 102 minējuši, ka jāsamazina pārmērīgā darba slodze un darba stundas, lai vairāk laika veltītu privātajai dzīvei, taču jāsaglabā esošais ienākumu līmenis. Respondenti snieguši ierosinājumu: jāpieaug algu līmenim; četru dienu darba nedēļa; jāmaina princips no pulksten 8 līdz 17 uz elastīgu darba laiku; sešu stundu darba diena; ēnu ekonomikas izskaušana; jāuzlabo darba apstākļi; jāmāca laika menedžments, lai apgūtu optimālu dzīves ritmu; laiks, kas pavadīts ceļā uz darbu, jāpieskaita darba laikam; precīzāk jāpiemeklē pienākumi; valsts atbalsts studentiem; veikalu slēgšana brīvdienās.
Aptaujāto vidū bija dažādu interešu grupu pārstāvji. Tur nebiju ne es, ne, iespējams, tu, tāpēc vaicāšu – vai pavasarī, kad piedzīvosim EP vēlēšanas, mēs būsim aktīvi EP vēlētāji? Vai apzināmies, cik ļoti mūsu dzīvi nosaka Eiropas politika un ka tā nebūt nav aiz trejdeviņām jūrām un kalniem?
01.03.2019.