Pavasaris ir laiks, kad, mostoties dabai, arī cilvēkiem rodas enerģija un vēlme lielāku uzmanību pievērst apkārtnes sakopšanai. Un šajā gadījumā nedrīkst aizmirst arī par akas tīrīšanu.
Lai gan vislabāk aku tīrīt, kad zeme ir sasalusi, to var darīt, kad tas ir nepieciešams. To apstiprina arī Sergejs Jēgers, kas ar aku tīrīšanu nodarbojas jau divpadsmit gadu.
– Cilvēkiem ir maldīgs priekšstats, ka aka jātīra vasarā. Es tam nepiekrītu. Vislabāk to darīt, kad zeme vēl nav atlaidusies. Pirmkārt, akā neietek gruntsūdeņi un to ir iespējams iztīrīt pilnībā. Otrkārt, ir iespējams aiztaisīt grodu šuves. Pavasaros, kad sniegs kūst, līdz ar to akā nonāk arī dubļi, sakritušās lapas, smilts. Tāpēc labāk ir šuves aiztaisīt līdz tam laikam, – uzskata Sergejs Jēgers. – Sausās vasarās, kāda bija arī pagājušajā gadā, akās tiek sanesta smilts. Nereti tā nosedz āderi, un akā vairs neieplūst ūdens. To ietekmē arī gadu gadiem akā krājušies dubļi, lapas, koku zari. Ūdenī nonāk arī vardes un grauzēji, kas rada specifisku smaku, mainās ūdens krāsa un garša.
Ar akas tīrīšanu vien ir par maz, to nepieciešams arī dezinficēt.
Sergejs Jēgers iesaka: – Ilgu laiku netīrīta aka, svešķermeņi tajā rada nogulsnes. Bieži grodi kļūst melni, un rodas sēnīte, kas ietekmē arī ūdens kvalitāti. Profesionāļi izmanto speciālus dezinfekcijas līdzekļus, kas neietekmē ūdens garšu un nav bīstama cilvēka veselībai. Bet profilaksei varu ieteikt zilos graudiņus. Uz spaini ūdens ņem ēdamkaroti zilo graudiņu. Tos izšķīdina un ielej akā, pēc tam to kārtīgi izmazgājot un atstājot uz apmēram divām dienām. Pēc tam ūdens jāizsmeļ, un tas atkal ir lietojams. Tas ir vienkāršākais veids, un to vajadzētu veikt vismaz reizi gadā.
Bet, lai nerastos problēmas ar ūdens kvalitāti, tas ir jālieto regulāri. Un nedrīkst aizmirst par akas vāku.
– Ja ūdens netiek lietots ilgstoši, tas ne tikai iegūst nepatīkamu smaku un krāsu, bet arī ādere tiek nosprostota. Šajā gadījumā pietiek ar akas rūpīgu iztīrīšanu un dezinfekciju. Jo vairāk ūdeni lieto, jo vairāk tas atkal pieplūst klāt. Neiesaku izvēlēties vibrosūkņus, jo, tiem ieslēdzoties, rodas vibrācija, kas paceļ akā smilti, aizberot ciet āderi, un ūdens neieplūst. Labāk izvēlēties rotorsūkņus. Noteikti akai ir nepieciešams vāks, un vislabāk, ja tas ir ar atslēgu. Slēdzamas akas bija jau senākos laikos, jo nereti ir dzirdēts, ka, lai izdarītu ko sliktu cilvēkam, tika sabojāts ūdens akā – visbiežāk tur kaut ko iemetot. Ūdeni sabojā, ja akā tiek ieliets arī piens. Šajā gadījumā uz ilgu laiku tiek sabojāta visa ādere un līdz ar to arī tuvumā esošās akas. Vāks pasargā aku arī no koku zariem un lapām, kā arī dzīvnieku iekļūšanas tajā, – pastāsta Sergejs Jēgers.
Ja akas grodu šuves ir rūpīgi aizvērtas un tur neiekļūst dažādi priekšmeti un gruntsūdeņi, aku ieteicams tīrīt reizi piecos gados. Ja ādere ir mālainā zemē, to var darīt reizi desmit gados.
– Katru gadu nav nepieciešams tīrīt aku. Vienīgi var profilakses nolūkos veikt dezinfekciju. Lai cik rūpīgi būtu aiztaisītas šuves un noslēgts vāks, tāpat akā var nokļūt gan koku lapas, gan putekļi. Gadās akās atrast dažādus priekšmetus, visbiežāk tie ir spaiņi, ar kuriem tiek smelts ūdens. Citreiz arī bērni tur mēdz kaut ko iemest. Jebkurā gadījumā, ja kaut kas ir iekritis akā, tas nedrīkst tur palikt. Bet visvairāk ūdens kvalitātei un akas tīrībai kaitē tuvumā esošas fermas. Diemžēl, šādos gadījumos aku nav iespējams iztīrīt. Vienīgais risinājums ir meklēt citu āderi un rakt jaunu aku. Ūdens kvalitātei ir jāpievērš liela vērība. Bieži tiek lietots nekvalitatīvs ūdens, kas rada dažādas veselības problēmas. Tāpēc akas ir jātīra, un vislabāk šo darbu uzticēt sava amata meistariem. Protams, to var darīt ikviens, bet ir nepieciešamas arī zināšanas, – uzsver Sergejs Jēgers.
01.03.2019.