Līdz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām ir atlicis mazāk nekā 100 dienu, un, kaut arī plašu ažiotāžu gaidāmās vēlēšanas nav izraisījušas, neliela viļņošanās ir jūtama, jo daudzi politiskie spēki savu kandidātu sarakstu pirmās ailes atvēl cilvēkiem, kurus līdz šim ne tikai politiskajā elitē, bet pat politikā nebijām manījuši.
Latvijas politikā EP lielākoties ir spēlējis otršķirīgu lomu. Jā, ir partijas, kuras mērķtiecīgi strādājušas, lai audzētu savu pārstāvniecību tajā, un redzamākā no tām ir „Vienotība" (vecā). Daudzi nekautrējas „Vienotības" iziršanu tieši saistīt ar Solvitas Āboltiņas vadības periodu, taču nevar noliegt, ka „Vienotība" pati mērķtiecīgi bija regulāri zāģējusi Saeimas zaru par labu kuplākajam EP kokam. EP kandidātu saraksta galvgali vienmēr rotājuši spēcīgākie „Vienotības" kadri, no kuriem daudzi arī tika ievēlēti, taču tas sāpīgi atsaucās uz Latvijā palikušo partijas eliti un rezervistu soliņu. Protams, varam teikt, ka arī „Jaunās Vienotības" panākumi nav peļami, ja raugāmies uz to, cik lielu ietekmi ir guvusi mandātu ziņā Saeimā trūcīgi pārstāvētā. Taču atkārtot EP vēlēšanu panākumus „Vienotības" jaunākajam izlaidumam, pat ar Latvijas politikas un EP veterāni Sandru Kalnieti saraksta priekšgalā, būs grūti, lai neteiktu – neiespējami.
Par Eiropas vērtībām
Viens no iemesliem, kādēļ „Jaunajai Vienotībai" tikt pie plašākas pārstāvniecības EP būs grūtāk, ir saistāms ar to, ka uz vienu un to pašu elektorātu pretendē gan viņi, gan partiju apvienība „Attīstībai/Par!", gan „Latvijas Reģionu apvienība", gan partija „Progresīvie".
Vislabāk no šīs plejādes vērtējamas „Attīstībai/Par!" izredzes. Tiesa, ne visiem var iet pie sirds šobrīd pieteiktie saraksta līderi – politikas zinātnieks Ivars Ījabs, Eiropas biznesa eksperte Baiba Rubesa un kiberdrošības politikas eksperte Ieva Ilvesa. Var redzēt, ka partija (ar dažiem izņēmumiem) nodala Latvijas politiķu komandu no tās, ar kuru kandidēs EP. Beigās gan šis solis var sevi neattaisnot. Tas, ko partija piedāvā savam vēlētājam kā centrālos programmas punktus, ir cilvēkattīstības jautājumi – izglītība, zinātne, veselība, sociālā drošība un Eiropas modernizācija un digitālā pārveide.
Konservatīvā līnija
„Attīstībai Par!" EP tātad piedāvā dziļāku integrāciju ES un tās proponētajā vērtību sistēmā, taču Nacionālā apvienība (NA) izvēlas citu kursu. Nacionālās apvienības lokomotīve Eiropas Parlamentā ir bijis Roberts Zīle, kas šobrīd ir vienīgais apvienības pārstāvis EP. Partija pagājušās nedēļas nogalē apstiprināja savu Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu sarakstu, kura līderis nemainīgi ir līdzšinējais eiroparlamentārietis Roberts Zīle, kas apliecināja, ka apvienība Eiropas Parlamentā cer savu pārstāvniecību trīskāršot un noteikti ieturēs konservatīvu kursu. NA šobrīd izdara likmi uz to, ka renesansi daudzviet ES piedzīvo nacionālu valstu ideja, nevis federālisma un ciešākas integrācijas ideja. Vārdos nepateikta, taču starp rindām nolasāma ir arī NA nepatika pret ES imigrācijas politiku. Šobrīd gluži vienā flangā ar Poliju un Ungāriju NA stāties vēl nevēlas, taču jūtot, ka pēc nākamajām EP vēlēšanām būtiski mainīsies parlamenta struktūra, tradicionālajām partiju grupām zaudējot vairākumu, NA vēlas būt izdevīgā izejas pozīcijā.
Saskaņoti uz EP
Skaļākā paziņojuma autoru gods EP vēlēšanu kontekstā gan pienākas „Saskaņai", kas šonedēļ paziņoja, ka no partijas „Saskaņa" saraksta Eiropas Parlamenta vēlēšanās kandidēs arī Rīgas mērs Nils Ušakovs un bijušais vicemērs Andris Ameriks, kurš gan pārstāv „Gods kalpot Rīgai", taču var puslīdz droši prognozēt, ka saraksts uz EP būs kopīgs. Šis solis visai muļķīgā situācijā nostādījis līdzšinējo „Saskaņas" lokomotīvi ceļā uz EP – Saeimas deputātu Vjačeslavu Dombrovski, ko „Saskaņas" valde jau bija vienbalsīgi izraudzījusies kā pirmo numuru. Diezin vai viņu vairs ieraudzīsim EP deputātu kandidātu sarakstā.
Kādēļ šāda neordināra rīcība? Pirmajā mirklī varētu šķist, ka Nils Ušakovs gatavs ar savu vārdu izpalīdzēt partijas biedriem un ievilkt tos EP, kā ne reizi vien to ir darījis parlamenta vēlēšanu kontekstā (svaigākais piemērs ir pagājušā gada Saeimas vēlēšanas, kurās, šķiet, nevienam no deputātu kandidātiem uz plakāta nebija ļauts atrasties vienam bez Nila Ušakova modrās sejas). No otras puses, šo soli varam uztvert arī kā kapitulāciju un atskārsmi, ka Rīgas mēra amatā uz neseno skandālu fona viņa laiks strauji tuvojas beigām. Ja to uztveram šādi, tad Andra Amerika vēlme pārsēsties no Rīgas domnieka krēsla uz prestižāko un no Latvijas tālāk esošo EP deputāta sēdekli ir ļoti labi izprotama. Jautājums, vai „Saskaņas" vēlētājs būs gatavs atbalstīt Amerika vēlmi atklāt Eiropu. „Saskaņa" EP vēlēšanās tradicionāli uzrāda vājus rezultātus un pat reizēs, kad tiek pie mandāta, mēdz apdedzināties, kā tas ir noticis Andreja Mamikina gadījumā.
Tumšie zirdziņi
Nezināmais šobrīd ir strauji ietekmi un sabiedrības atbalstu zaudējošā KPV LV un Jaunā konservatīvā partija (JKP). Šobrīd grūti iedomāties, kā KPV LV varētu gūt būtisku pārstāvniecību EP. Otrreiz mobilizēt savu vēlētāju, kas šobrīd ir apmulsis no visa tā, kas notiek par un ap viņa partiju, diez vai izdosies. Vēl jo vairāk uz EP vēlēšanām. JKP tas varētu izdoties vieglāk, taču šobrīd mēs vēl nezinām, kuras būs tās personas, kas stūrēs partijas kuģi uz EP. Interesanti būs vērot arī Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) taktiku EP vēlēšanās. Līdzīgi kā „Saskaņa" arī ZZS ir apdedzinājusies ar no sava saraksta ievēlēto pārstāvi – Ivetu Griguli-Pētersi, kuras darbības pretrunīgi vērtē gan Latvijas sabiedrība, gan ZZS biedri. ZZS nav raksturīgi likt likmi uz EP, taču redzot, ka Saeimas vēlēšanas nav sniegušas gaidīto rezultātu, spēkus var pārsviest uz EP. Šobrīd gan nekas neliecina par ZZS aktivitāti šai virzienā.
Daudzi politiķi un politikas vērotāji neslēpj, ka maijā notiekošās EP vēlēšanas var būt pagrieziena punkts gan EP, gan ES. Tas saistīts ar izmaiņām politisko un ideoloģisko spēku samērā, kas vai nu paralizēs EP darbu, vai arī pamainīs lielo ES kuģa kursu. Vērtējot vēlēšanas šai kontekstā, varam teikt, ka tas būs nozīmīgs notikums un svarīgi, kuras būs tās personas, kas pārstāvēs Latvijas pozīciju lielajā EP skudru pūznī.
27.02.2019.