Jauniem un aktīviem cilvēkiem dzīvē nekas nav par grūtu un neiespējams. Ir nosprausti mērķi, uz kuriem tiekties un tos īstenot. To pierāda arī kusēnietis Edgars Kalniņš, kas šobrīd studē Nīderlandē, Hāgā.
Pirms tam mācījies Kusas pamatskolā un Madonas Valsts ģimnāzijā, darbojies Madonas novada jauniešu domē.
– Tieši darbošanās jauniešu domē paplašināja manas iespējas un redzesloku, iedvesmoja un ļāva pilnveidoties. Viens no maniem hobijiem ir improvizācijas teātris. Lai gan laika trūkuma dēļ šobrīd reti sanāk trenēties vai piedalīties improvizācijas pasākumos, dzīve liek improvizēt diezgan bieži – gan universitātes prezentācijās, gan projektu problēmu risināšanā skolā un ārpus tās. Ik pa laikam patīk atgriezties pie klavierēm, jo esmu absolvējis arī Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolu. Bet mans nopietnākais hobijs šobrīd ir kino, video un īsfilmu veidošana. Pašlaik paralēli studijām nopietni strādāju pie savas filmas scenārija, iedvesmojoties no dažādām grāmatām, meistarklasēm. Ir lieliski pilnveidot sevi, tomēr vēlos arī darīt kaut nedaudz laba savam novadam – kaut vai iedvesmojot, pieskatot bērnus un jauniešus, tāpēc katru vasaru, lai cik īsa tā būtu, pavadu strādājot nometnēs Madonas novadā, gan starptautiskajās, ko organizē Madonas novada pašvaldība, gan arī biedrības „KM Strautnieki" rīkotajās, – pastāsta Edgars Kalniņš.
Edgaru jau pamatskolā interesēja, kā tiek veidotas filmas, tāpēc, mācoties vidusskolā, puisis izmantoja iespēju un Ēnu dienā devās ēnot režisoru.
– Pēdējā vidusskolas klasē Ēnu dienā pieteicos ēnot filmas „Nameja gredzens" režisoru Aigaru Graubu. Notika brīnums – saņēmu apstiprinājumu un devos ēnot. Iedvesma, ko guvu, pavadot dienu ar filmu montētājiem, režisoru, lika man saprast, ka šis ir tas, ko vēlos. Režisors ieteica „izskriet pasauli, kamēr jauns" – pamēģināt studijas ārzemēs, piemēram, Nīderlandē, jo studiju maksa ir līdzīga Latvijā esošajām (vēlāk gan sapratu, kas ir studiju maksa salīdzinājumā ar dzīvokļa īri, dzīvokļa atrašanu, ko visi studenti šeit ironiski dēvē par „Bada spēlēm", jo jāgaida vismaz 30-50 cilvēku garā rindā uz dzīvokli), – atklāj Edgars. – Pēc šīs Ēnu dienas izlēmu, ka došos uz ārzemēm. Bija jāsteidz kārtot IELTS angļu valodas testu, jātulko visu vidusskolas klašu liecības, jo augstskolas fokusējas ne tikai uz atzīmēm, bet arī uz izaugsmi. Pieteicos trijās augstskolās, gribēdams doties uz universitāti Groningenā, bet dienā, kad bija jāizvēlas, kurā tad mācīties, manas domas radikāli mainījās – izvēlējos Hāgas Inholland University of Applied Sciences. Mācos internacionālo mediju un izklaides industrijas menedžmentu ar novirzienu uz audiovizuālo – kino industriju. Pirms braucu studēt, vairāki cilvēki teica, ka tas būs grūti, bet ir jābūt stipram, tad viss izdosies. Es gan vienmēr domāju – vai tad es nezinu, kas ir grūti? Būdams Nīderlandē, sapratu, ka tomēr nezināju. Pirmais lidojums mūžā uz zemi, kur nekad neesi bijis, pilsētu, kurā nevienu nepazīsti, un rezervētu studentu hosteli uz divām nedēļām, cerībā atrast mājokli. Atceros pirmo nakti – šoks un nesaprašana, kas notiek. Pēc tam ļoti palīdzēja universitātes iepazīšanās dienas, kas saliedēja klasi, iepazīstināja ar pilsētu. Arī klasesbiedri ļoti atsaucīgi un draudzīgi. Pateicoties viņu atbalstam, kā arī ģimenei, esmu izturējis grūtāko posmu – pārvākšanos un iekārtošanos.
Jautāts, kas ir internacionālais mediju un izklaides menedžments, Edgars Kalniņš atklāj: – Beidzot šo programmu, varēšu darboties izklaides industrijas sfērā, ar specifikāciju uz kino, televīzijas nozari. Filmu producents, kompānijas vadītājs, komandas menedžeris. Sākot programmu, bija jāizvēlas viens no pieciem virzieniem: audiovizuālā/kino industrija; pasākumu organizēšanas industrija; spēļu/virtuālās realitātes industrija vai mākslinieku menedžments, kā arī radio industrija. Es izvēlējos kino. Zemapziņā par to domāju jau pamatskolas laikos. Mani vienmēr ir interesējis, kā tiek veidotas filmas, kāda ir to struktūra, kas ir tas, kas aizķer cilvēkus. Reiz, ciemojoties pie Baibas Sipenieces radio StarFM studijā, viņa teica – seko savai sirdij, dari to, kas tev patīk, un, ja tu degsi par to, tad arī sasniegsi labus rezultātus. Ej savu ceļu, jo dzīve jādzīvo tev pašam. Tas man vienmēr palicis prātā. Iet savu ceļu, sekot savai sirdij. Redzēsim, kur tā mani aizvedīs. Beidzot varu dzīvot ar sevi mierā, jo esmu izvirzījis noteiktus mērķus. Viens no tiem ir sakrāt naudu un nākamā gada februārī doties praksē uz kādu kino industrijas lielvalsti. Jāsaka, ka skolai ir ļoti stingri noteikumi un augstas prasības prakses vietām, lai tu patiešām apgūtu savu profesiju, nevis tikai pienestu kafiju režisoram. Tiek iesaistīti tavi individuālie skolas treneri, konkrētā uzņēmuma vadītāji, jāraksta daudz progresa atskaišu. Nīderlandē lielākoties visās augstskolās, neatkarīgi no mācību programmām, ir studiju karjeras atbalsta mācība, kur katram studentam tiek piesaistīts personības treneris, ar kuru katru ceturksni jāpārrunā savs progress. Tas palīdz arī veidot savu nākotnes plānu, izcelt un strādāt pie trūkumiem, pilnveidot sevi. Skolā mācības ir balstītas uz teoriju un praksi. Viss, ko iemācies individuālajās lekcijās, jāpielieto grupas projektos, kas tiek vērtēti ļoti nopietni visa ceturkšņa garumā. Arī šī paralēlā mācīšanās ir obligāta, par to jāatskaitās gada noslēguma atskaitē. Ar mums pat tiek sastādīti līgumi to pildīšanai.
Bet par Nīderlandi Edgars saka: – Šajā zemē es jūtos droši, stabili, visas nodokļu, apdrošināšanas (Nīderlandē tā ir obligāta) sistēmas ir atstrādātas, tiesa, liela birokrātija pastāv, bet, kad pierod pie sistēmas, viss ir pašsaprotami. Cilvēki ir laipni, ielas tīras, bedru problēma uz ceļiem arī mūs neskar. Iespējams, arī tāpēc, ka galvenā pārvietošanās šeit notiek ar vilcieniem, tramvajiem un metro. Nīderlandē ļoti daudz uzmanības pievērš zaļam un ilgtspējīgam dzīvesveidam, velosipēdu te ir vairāk nekā cilvēku. Liela daļa brauc ar divriteņiem, arī es. Speciāli veloceliņi pastāv ne tikai pilsētās, bet arī ārpus tām. Bet ir viens „bet" – laikapstākļi šeit ir ļoti nīderlandiski. Lietus, migla, vējš, saule, krusa, karstums – tas viss ir iespējams pat vienā dienā. Šķiet, ka cilvēki jau sen padevušies un samierinās ar to. Arī nīderlandiešu valodā ir neiedomājami daudz vārdu, lai aprakstītu un sūdzētos par laikapstākļiem. Šis temats vienmēr iesprauksies pa vidu jebkuriem citiem sarunas tematiem. Hāga ir ļoti jauka pilsēta, tuvumā jūra, kāpas, savdabīgie debesskrāpji un parki. Neskaitāmi kanāli un upītes, karaļa pils, parlamenta pils – jauks tūristu galamērķis. Ir labi katru rītu celties ar apziņu, ka esi pareizajā vietā!
22.02.2019.