Maizes nozīmi cilvēces vēsturē laikam vislabāk var izprast, atceroties, ka tā ir minēta kristiešu galvenajā lūgšanā „Mūsu Tēvs". Graudaugu kultivēšanu cilvēki apguva apmēram 6500 gadu pirms Kristus, kad to audzēšanai sāka apstrādāt zemi un izaudzētos graudus lietot pārtikā. Sākumā tos, visticamāk, lietoja veselus, pēc tam iemācījās tos saberzt un iejaukt ūdenī, veidojot kaut ko līdzīgu šķidrākai biezputrai (šādā veidā „šķidru maizi" barībā lieto vēl dažas Āfrikas un Āzijas tautas). Un ja tāda uzlija uz karstiem ugunskura akmeņiem – dzima pirmais maizes plācenis, kas tik ātri nebojājās un ko varēja ērti ņemt līdzi pārvietojoties. Vecākais izrakumos atrastais pārakmeņojies plācenis ir no 4. gadu tūkstoša pirms Kristus.
Pirmo „īsto" maizi cepa ēģiptieši – tiem jau bija krāsnis, māla podi. Maizi patērēja daudz – valstī bija milzīgi labības lauki. Cepēji atrada, ka maize ir labāka, ja mīklai pirms cepšanas ļauj dienu uzbriest – gaisā esošo rauga sēnīšu un pienskābo baktēriju iespaidā sākas rūgšana, izdalās CO2, palielinās tilpums. Ēģiptieši no šādas rūgušas mīklas prata izcept vairāk nekā 80 maizes šķirņu. Kad tieši parādījās raudzēta maize, grūti noteikt – Bībeles II Mozus grāmatā par izraēļu cilšu iziešanu teikts, ka viņi „ēda neraudzētu maizi". Ēģiptieši raugu ieguva no pārrūguša alus vai arī jaunā mīklā ielika veco ieraugu. Maiznieka amats caur tagadējo Izraēlu nonāca Grieķijā, tad arī senajā Romā. Tur jau bija milzīgas ceptuves, akmens dzirnavas graudu malšanai, jaunus maizniekus gatavoja speciālās skolās. Maiznieka amats bija augsti godājams, par maiznieka nogalināšanu pienācās trīs reizes lielāks sods nekā par kāda cita amata meistara nogalināšanu. Vēl šodien Romā stāv 13 m augsts 2000 gadu vecs monuments maizniekam Markam Vergilijam Evrisakam. Ap 400. gadu Romā 350 lielās ceptuvēs pārstrādāja līdz 30 t graudu dienā. Ziemeļos no Alpiem aukstākā klimatā kvieši neauga. Miltos malt mēģināja vispirms savvaļas rudzus – milti bija tumši, bet labi, rudzus sāka kultivēt.
Viduslaikos pirmā Eiropā ceptā maize bija plāceņa formā (pirms tam plāni izsmērēto maizes mīklu vienkārši izkaltēja). Pirmās īstās maizes ceptuves bija klosteros, pēc tam pilsētās, un ap 1000. gadu jau parādījās maiznieku cunftes. 12. gs. arī Ziemeļu un Viduseiropā plāceņus un graudu biezputru nomainīja īsta maize. Labu un gaišu gan ēda tikai karaļu pilīs.
Kopš tiem laikiem ir attīstījušās graudu malšanas un maizes cepšanas tehnoloģijas, bet pats maizes radīšanas process ir palicis nemainīgs. Maize ir vissenākais kultivētais pārtikas produkts, un tā ir visģeniālākais cilvēces izgudrojums.
22.02.2019.