Šodien paliek tieši 100 dienas līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām 25. maijā. EP kandidātu sarakstu pieteikšana vēl tikai sāksies 6. martā, bet politologi jau tagad prognozē, ka Eiropas Parlamenta sastāvs varētu piedzīvot būtiskas izmaiņas. Un ne tikai tāpēc, ka no ES būs izstājusies Lielbritānija. Vēlētāju atbalsts varētu pieaugt tieši populistiskajiem spēkiem, un tad dienaskārtībā var izvirzīties jautājums – kāda turpmāk būs Eiropas Savienība un kādas kardinālas izmaiņas tā piedzīvos?
Taču mēs pirmās izmaiņas, izskatās, izjutīsim jau EP vēlēšanu sagatavošanas procesā. Saskaņā ar likumu Saeima ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tās sanākšanas izveido CVK. Vairākas partijas ir jau paudušas, ka neatbalstīs Arņa Cimdara atkārtotu ievēlēšanu CVK priekšsēdētāja amatā. Viņa ilggadība, pildot šos pienākumus, patiešām ir Ginesa rekordu grāmatas ieraksta vērta. Jau pagājis 21 gads, kopš 1997. gada 11. decembrī viņš pirmoreiz tika ievēlēts par CVK priekšsēdētāju. Spēku samērs parlamentā ir mainījies ik pēc katrām vēlēšanām, bet acīmredzot Arņa Cimdara profesionalitāte ir bijusi tā, kuru novērtējot arī partijas spēja vienoties par viņa ievēlēšanu šajā amatā.
Kā būs šoreiz?
„Attīstībai/Par!" rosinās koalīcijai izraudzīties jaunu CVK vadītāju, kas būtu nepolitisks profesionālis. Arī Jaunā konservatīvā partija nebūtu gatava atbalstīt A. Cimdara atkārtotu apstiprināšanu CVK priekšsēdētāja amatā, jo iestājas par termiņu ierobežojumiem augstām amatpersonām.
Tāpat Zaļo un Zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, paužot personīgo viedokli, ir norādījis, ka CVK vadītāja amatā būtu jāieceļ cita persona, jo ir nepieciešama jauna pieeja vairākās ar vēlēšanu organizēšanu saistītajās lietās, ieviešot modernus risinājumus.
Pagaidām vairākas partijas nav formulējušas savu pozīciju, tāpēc vēl nevar prognozēt, kas turpmāk vadīs CVK – Arnis Cimdars vai kāds cits. Kā liecina neoficiāla informācija, netiek izslēgta iespēja CVK vadību uzticēt līdzšinējam komisijas sekretāram Ritvaram Eglājam, kura atkārtotu virzīšanu turpmākajam darbam CVK pieļauj Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!"-„Tēvzemei un Brīvībai!/LNNK". Tomēr arī viņš varētu nesaņemt Saeimas vairākuma atbalstu, jo liela daļa tajā pārstāvēto partiju izteikušās par atbalstu neitrālam profesionālim.
Pārbaudītas vērtības droši vien ir tā vērtas, lai pie tām pieturētos, taču 21 gads tik nozīmīgā amatā, šķiet, tomēr ir krietni par daudz. Cerams, ka partijas spēs vienoties arī par termiņu ierobežošanu CVK priekšsēdētāja amatam. Lielāka skaidrība varētu būt jau pirmdien, kad apspriest pretendentus iecerēts koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē.
15.02.2019.