Ar spožiem panākumiem no diviem konkursiem nupat atgriezušies Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas pūtēju klases pedagoga Artura Kloppes audzēkņi.
Kā stāsta skolotājs Kloppe, četros gados reizi valsts pārbauda savu skolu pedagogus. Šogad pārbaude skāra mūzikas skolu pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu klases skolotājus, kurus, protams, pārstāv viņu audzēkņi.
Uzvar gan skaitliski, gan izpildījumā
Konkurss notika visā Latvijā, tā pirmajā kārtā piedalījās mūzikas skolu audzēkņi, kas mācās minētajā programmā. Otrajai kārtai skolas izvirzīja labākos zonas konkursam. Tā kā Vidzemes zonālais centrs ir Cēsīs, uz šo konkursa kārtu devās J. Norviļa Madonas mūzikas skolas deviņpadsmit audzēkņi. – Bijām viskuplāk pārstāvētā skola Vidzemē, – atklāj Arturs Kloppe. – Piedalījās divi skolotāja Zaharāna audzēkņi, četri Jāņa Rijnieka, trīs Ulda Deigeļa, divi Artūra Grandāna audzēkņi un astoņi manējie. Uz republikas konkursu no Madonas tika izvirzīti kopumā deviņi metālpūšamo instrumentu klases audzēkņi: Jāņa Zaharāna skolnieks Krišjānis Putniņš, Ulda Deigeļa audzēknis Ernests Jonāns un septiņi mani audzēkņi: Ernests Rūdolfs Rijnieks, Egils Akaševs, Rihards Raiens Jefimovs, Aleksis Plotka, Everts Smudzis, Viesturs Šēnbergs, Jāzeps Mālnieks. Zvanījām uz Rīgu un vaicājām, vai var piedalīties arī citi skolēni, jo tie arī ir labā līmenī, atbilde bija kategoriska – pārstāvniecībai jābūt vienādai: katrā vecuma grupā uz vienu instrumentu drīkst sūtīt ne vairāk kā divus audzēkņus.
Valsts konkursa 3. kārta notiks februāra vidū Rīgā.
Konkurss „Bravo-bravissimo!"
Paralēli minētajam konkursam 25. janvārī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā notika XXIV Latvijas mūzikas skolu pūšaminstrumentu izpildītāju konkurss „Bravo-bravissimo!". Uz to devās Artura Kloppes audzēkņi: Egils Akaševs, Kristaps Līcītis un Everts Smudzis. Visi trīs ieguva godpilno 1. vietu. Koncertmeistares pienākumus konkursā veica Madonas mūzikas skolas skolotāja Jolanta Grase. – Brīnišķīga skolotāja! – izsaucas Arturs Kloppe. – Kad uz konkursu braucam kopā ar skolotāju Jolantu, vienmēr var sākties mūzika! Viņa ir milzīgs ieguvums – ja pie klavierēm ir skolotāja Grase, vienmēr būs izdošanās. Ar savu spēli Jolanta Grase „pavelk" līdzi bērnus, un audzēkņi sāk muzicēt, sāk izklausīties pēc pieaugušiem māksliniekiem. Gatavojoties Rīgas konkursam, biju noguris ar mūzikas tekstu mācīšanu. Galu galā – divi konkursi, katram savs repertuārs, jau nolaidās rokas, bet Jolanta Grase piešķīra mūsu kopīgajam darbam mūzikas dimensiju. Esmu pateicīgs, ka mums ir tik lieliska koncertmeistare!
Pēc konkursa – radošā nometne
Konkursu „Bravo-bravissimo!" rīko biedrība „Latvijas Jauniešu pūtēju orķestris", ko vada diriģents Jānis Puriņš. Viņš katru gadu no labākajiem audzēkņiem izveido kolektīvu, kas vasaras radošajā projektā tiekas kā Latvijas Jauniešu pūtēju orķestra dalībnieki. Orķestris sagatavo koncertprogrammu, to nospēlē vairākās vietās Latvijā un dodas izbraukumā uz festivālu Eiropā. – Parasti šis orķestris Eiropas festivālā gūst spožus panākumus, – informē Arturs Kloppe. – Jau no seniem gadiem šai orķestrī tiek arī Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas audzēkņi. Šogad orķestrī spēlēs Egils Akaševs, Kristaps Līcītis un Everts Smudzis. Tā kā viņi valsts mēroga konkursā ieguva 1. vietu, būs daļēji atbrīvoti no maksas. Bez tam mums pretimnākoša ir Madonas novada pašvaldība un jauniešiem parasti nosedz atlikušās izmaksas. Jau zināms, ka Eiropas mūzikas festivāls šogad notiks Čehijā.
Dod grūdienu izaugsmei
Skolotājs Kloppe atceras, ka pirmie viņa audzēkņi, kas tika uzaicināti spēlēt Latvijas Jauniešu pūtēju orķestrī, bija brāļi Reinis un Kārlis Jurkovski. – Pēc nometnes un koncertceļojuma viņi atgriezās kā pieauguši mākslinieki, – atzīst skolotājs. – Puiši bija iemācījušies tekoši lasīt no lapas un bija droši komunicēt ar auditoriju. Pabijuši uz lielajām skatuvēm, audzēkņi mācību koncertos uzstājās jaunā kvalitātē – kā mākslinieki, nevis raizējoties par pareizām vai nepareizām notīm. Tas bija cits līmenis, iznesot skaņdarba māksliniecisko tēlu, nevis atspēlējot plikas notiņas. Jauniešiem ir jātiekas ar daudziem gudriem un pieredzes bagātiem cilvēkiem, jātiekas arī ar vienaudžiem, kuri spēlē kā viņi un vēl labāk, – tas vienmēr dod atspērienu izaugsmei.
Uz repliku, ka šāda pieredze iedrošina mūziku izvēlēties kā profesiju, Arturs Kloppe nosmaida vien: – Jau jūtu, ka tas ir par daudz. Mani labākie audzēkņi pēc vispārizglītojošās skolas 9. klases absolvēšanas dodas prom, un nav kas spēlē mūsu jauniešu orķestrī „Vivo". Šogad uz Rīgu dosies Egils Akaševs, nākamgad mūzikas vidusskolā plāno mācības turpināt Kristaps Līcītis, jau cenšos laikus atrunāt Evertu Smudzi, lai viņš iet tēva pēdās un mācās par optometristu.
Atrast īsto aicinājumu
Runājot par profesijas izvēli nopietnāk, skolotājs priecājas par ikvienu, kurš savā izvēlē nav kļūdījies un ir atradis īsto piepildījumu: – Pats galvenais, ko tiekoties prasu, – vai esi laimīgs tajā, ar ko ikdienā nodarbojies? Var izvēlēties profesiju, kura ļauj nopelnīt daudz naudas un dzīvot zaļu dzīvi, cepuri kuldams. Bet šī nauda būs jāpelna rūgtā darbā, kas sirdij nav tuvs. Tāpēc audzēkņus aicinu izvēlēties profesiju, kura, pieceļoties no rīta, sniedz izjūtu – o, man atkal jāiet uz darbu! Būt priecīgam un laimes pilnam – tas ilgtermiņā ir svarīgi. Mūzikas skolu beigušie dzīvo gudrāk un laimīgāk – to pierādījuši pat zinātnieki, jo mūzikas skolu absolventiem lieliski darbojas gan racionālā, gan radošā domāšana.
05.02.2019.