Šodien noslēdzas Vislatvijas projekts „Garšīgie likumi", kas ilga četrus gadus, aptverot 92 skolas un 5786 skolēnus.
Noslēguma pasākumu vadīs kulinārijas šova „La Dolce Vita" līderis Roberto Meloni, kas neslēpj, ka pie ēdiena un galda visi atrod kopīgu valodu, jo pie galda visi esam vienādi. Pat tie, kuri domā, ka Eiropa ir liela un atšķirīga, ēdienu baudot, kļūst vienoti.
Tā kā strauji tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas (Latvijā tās notiks 25. maijā), pasākuma ēdienkarte būs veltīta šai tēmai. Klātesošie varēs piedalīties četrās meistarklasēs, vienu no tām -„Eiropas vēlēšanu sviestmaize" – vadīs blogere Karlīna Latsone. Jautāta, ko Karlīna pati gatavotu vēlēšanu dienā, viņa atbild, ka – ķirbju pankūkas ar lāceņu ievārījumu, jo tās taču ir tik garšīgas. Turklāt lācenes aug purvos, kas ir Latvijas lepnums un Eiropā nav bieži sastopami, savukārt ķirbjus var izaudzēt vai katrā mazdārziņā.
Projektu „Garšīgie likumi" Eiropas Parlamenta birojs Latvijā uzsāka 2015. gada pavasarī. Tas veltīts Eiropas Parlamenta pieņemtajiem lēmumiem pārtikas drošuma jomā trīs pamata jomās: alergēni, ģenētiski modificēti organismi un jaunā pārtika. Projekta ietvaros sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru un Pārtikas un veterināro dienestu Eiropas Parlamenta birojs Latvijā izstrādājis specializētus mācību materiālus par katru no šīm tēmām.
Ēšanas paradumu un jaunās pārtikas jomā gribas minēt vēl kādu aktualitāti. Mūsu novadniece, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas katedras docente Ilga Gedrovica izveidojusi receptes un ražošanas tehnoloģiju daudziem jauniem pārtikas produktiem. Šobrīd viņa sadarbojas ar pētniekiem Taizemē un risina jautājumus par ēdamo tārpu ražošanu Latvijā. Protams, mums pašiem olbaltumvielu pietiek no klasiskajiem avotiem – dažādu veidu gaļas un pākšaugiem, tomēr pasaulē ir un būs daudzi reģioni, kur to nepietiek. Statistika rāda, ka 80% pasaules iedzīvotāju savā ēdienkartē jau iekļauj kukaiņus un to kāpurus. Līdz ar to no ēdamajiem tārpiem (galvenokārt sliekām) veidotie produkti varētu būt ienesīga Latvijas eksportprece. Pētnieces uzdevums ir izveidot tehnoloģiju eksporta produktam, jo Latvijai ir lieliskas iespējas tārpus audzēt. Projekts nav tikai zinātnisks, Ilga jau sadarbojas ar Latvijas uzņēmējiem, jo kādam tārpi taču ir jāaudzē, jāpārbauda praksē laboratorijās pētītais. Ēdamo tārpu izpētes pieredze patlaban ir tikai Vāgeningenas Universitātei Nīderlandē. Zinātniece cer, ka Latvijas Lauksaimniecības universitāte un Latvija kopumā ar jauno biznesa piedāvājumu labi izskanēs un būs noderīga pasaulei.
25.01.2019.