Šie janvāra datumi daudziem saistās ar vēsturiskajiem notikumiem pirms 28 gadiem Baltijā un mūsu valsts sirdī – Rīgā. Daudzviet tiek iedegti piemiņas ugunskuri, cilvēki dalās atmiņās, lai jaunākā paaudze no aculieciniekiem uzzinātu savas valsts vēstures lappuses.
Toreiz aukstajās 1991. gada janvāra dienās un naktīs uz barikādēm Rīgā aizstāvēt savas valsts neatkarību sabrauca simtiem cilvēku no visas Latvijas, tostarp arī no toreizējā Madonas rajona, pilnīgā neziņā, kas viņus tur sagaida, vien dzirdot par 13. janvāra asiņainajiem notikumiem Viļņā, kur padomju karaspēka īpašās vienības uzbruka televīzijas tornim, ar militāro tehniku iebrauca neapbruņotajā torņa aizstāvju pūlī un sāka šaut uz civiliedzīvotājiem, nogalinot 14 cilvēku un ievainojot vēl aptuveni tūkstoti. Arī Rīgā neiztika bez cilvēku upuriem, bojā gāja septiņi cilvēki, tomēr izrādījās, ka varam aizstāvēt savu valsti. Šodien mūsu valsts ir brīva, neatkarīga, un, lai arī varbūt visas cerības nebūt nav piepildījušās, daudzi no toreizējo barikāžu dalībniekiem uzsver – ja vajadzētu, viņi brauktu atkal…
Savukārt šobrīd visu ziņu kanālu karstā ziņa ir Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas sakāve par „Breksita" vienošanos. Otrdienas vakarā Mejas panākto vienošanos par izstāšanās nosacījumiem no Eiropas Savienības atbalstīja tikai 202 deputāti, kamēr 432 likumdevēji to noraidīja. Tā ir smagākā sakāve, kādu visā Lielbritānijas vēsturē piedzīvojusi jebkura pie varas esoša valdība. „Teju 200 pret 400. Atpakaļ pie sasistas siles" – neilgi pēc balsojuma saņemu ziņu WhatsApp no draudzenes, kas dzīvo Birmingemā. Protams, ka tas pirmām kārtām ir radījis haosu pašā Lielbritānijā. Lielbritānijas premjerministres valdība gan trešdienas vakarā izturējusi neuzticības balsojumu parlamentā, un Meja piedāvā sākt starppartiju konsultācijas par turpmāko rīcību „Breksita" nodrošināšanai, tomēr to, kā tas viss pagriezīsies, spēs parādīt tikai laiks. Daudz tiek runāts arī par tā saucamo cieto „Breksitu" jeb iziešanu no ES bez vienošanās. Kā norādījis mūsu ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, patlaban tiek gatavots dokuments, kas paredzēs nodrošināt Latvijā dzīvojošo un strādājošo britu pilsoņu līdzšinējās tiesības arī pēc „Breksita", un Latvija sagaida, ka tādas pašas garantijas tiks sniegtas arī par Lielbritānijā dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem. Līdz Lielbritānijas izstājai no Eiropas Savienības 29. martā ir vairāk nekā divi mēneši. Bet ārzemju presē jau izskan ziņas, ka ES apsver „Breksita" atlikšanu, ņemot vērā politiskās jukas, kas šobrīd valda Apvienotajā Karalistē.
18.01.2019.