Šopirmdien Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticēja veidot jauno
valdību eiroparlamentārietim, „Jaunās Vienotības" valdes priekšsēdētājam
Krišjānim Kariņam. Viņš ir trešais nominētais premjera amata kandidāts.
Izskatās, ka ar trešo mēģinājumu izdosies jauno valdību ne tikai
izveidot, bet arī gūt nepieciešamo atbalstu parlamentā.
Arī nu jau
bijušais premjera amata kandidāts Aldis Gobzems, kura kandidatūru
iekšlietu ministra amatam K. Kariņš noraidīja, prognozē Krišjāņa Kariņa
valdības apstiprināšanu, bet tai nebūšot milzīga balsu pārsvara un tā
nebūšot stabila, līdz ar to valdība nenostrādāšot visu šī parlamenta
sasaukumu.
Viens no nestabilitātes iemesliem, pēc A. Gobzema domām, esot ideoloģiskas pretrunas valdības kodolā, kurā ir galēji liberāli un galēji konservatīvi spēki, kā arī tas, ka valdību vadīs vismazākā frakcija, kurai parlamentā ir tikai astoņas balsis. A. Gobzems arī neslēpj, ka par K. Kariņa veidoto valdību nebalsos un viņam „KPV LV" frakcijā būšot sekotāji, kuru skaitu gan politiķis neprecizē.
Savukārt Krišjānis Kariņš ir paziņojis, ka nebūs ar mieru vadīt valdību tikai kā „tehniskais premjers", piebilstot, ka Ministru kabinets spēs turēties tik ilgi, cik vien ministri būs gatavi ar viņu sadarboties. Strādājot EP, viņš ilgstoši esot spējis sekmīgi virzīt idejas un likumus, atrodot vairākumu, kas atbalstītu nevis viņu personīgi, bet gan piedāvātos risinājumus. Viņš ir jau pozitīvi novērtējis partiju izvirzītos ministru amata kandidātus.
Aizejošās valdības premjers Māris Kučinskis gan prognozē, ka topošās valdības deklarācija būšot „apaļa" un tajā nebūšot nekā no tiem solījumiem, kuru dēļ partijas tika ievēlētas Saeimā. Vienlaikus viņš atzīst par pareizu šādu „Jaunās Vienotības" pieeju, jo, ja katrai partijai ļautu valdības darba plānos „iebakstīt" iekšā tos nereālos solījumus, tad jaunā koalīcija uzreiz sabruktu.
Pats premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš topošo valdības deklarācijas projektu solīja komentēt šodien, 11. janvārī, bet ir jau izteicis prognozi, ka gadījumā, ja viss noritēs gludi, balsojums par viņa izveidoto Ministru kabinetu Saeimā varētu notikt 22. vai 23. janvārī.
Jāvēl, lai šī prognoze arī piepildītos un viņa veidotā valdība gūtu nepieciešamo Saeimas atbalstu. Citādi – gandrīz vai jāsāk domāt par ārkārtas Saeimas vēlēšanām…
Valdības apstiprināšanas gadījumā tajā darbosies piecas partijas – „Jaunā Vienotība", Jaunā konservatīvā partija, „KPV LV", „Attīstībai/Par!" un „Visu Latvijai!"-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", bet opozīcijā paliks Zaļo un Zemnieku savienība un lielākā frakcija Saeimā – „Saskaņa".
11.01.2019.