Svētki nav iedomājami bez kūkām, plātsmaizēm, pīrāgiem un kliņģeriem. Bet, lai iepriecinātu sevi un tuvos cilvēkus, kūkas var cept arī ikdienā.
Tā uzskata arī Malda Rudzīte no Bērzaunes pagasta, kurai kūku cepšana ir sirdslieta jau daudzus gadus.
– Pēc profesijas esmu dārzniece, bet ēst gatavošana, īpaši tortes, ir mana sirdslieta. Atceros, ka bērnībā vecmamma uz svētkiem un kad ieradās ciemiņi, vienmēr cepa mājas tortes ar jāņogu želeju. Tās bija ļoti vienkāršas, bet garša – neaizmirstama. Savukārt kūkas, kādas cepu šobrīd arī es pati, gatavoja vīramāte. Pirmo reizi es to baudīju, kad vēl tikai draudzējos ar tagadējo vīru. Viņa mamma man tādu bija izcepusi uz dzimšanas dienu. Tā bija īsta mājas torte vairākās kārtās, ar vārīto krēmu. Tas deva man iedvesmu, vēlmi arī pašai pamēģināt un iemācīties cept mājas tortes, – atceras Malda Rudzīte. – Pašmācības ceļā apguvu kūku cepšanu. Tas bija 90. gados, kad diemžēl veikalos nebija iespējams tik viegli dabūt nepieciešamos produktus. Šobrīd ar to nav problēmu, ir nopērkams viss. Laika gaitā esmu atradusi savu īsto recepti, pēc kuras tad arī cepu. Biskvītam parasti izmantoju 20 olas, kārtās lieku vārīto krēmu un ievārījumu. Viss ir atkarīgs no sezonas. Vasarā un rudenī tās ir ogas un augļi no pašu dārza – plūmes, jāņogas, āboli, dzērvenes. Protams, ziemā nākas ievārījumus arī pirkt. Biskvītu cepu elektriskajā cepeškrāsnī, jo tas noteikti ir ātrāk, kā arī ir iespējams regulēt temperatūru. Mājas tortēm ir viegli gatavot biskvītu. Piemēram, ja ir 10 olas, tad jāpievieno tikpat ēdamkarotes miltu un cukura. Katru kārtu cepu atsevišķi, lai gan zinu, ka citas saimnieces tās griež. Tāpat olu dzeltenumus un baltumus es kuļu kopā, kaut gan daudzās receptēs norādīts, ka tas jādara atsevišķi, beigās iecilājot baltumu dzeltenumā.
Kā uzskata Malda, viņas mājas tortes ir ļoti vienkāršas, bez pārspīlētas greznības.
– Es neaizraujos ar dekorēšanu. Cenšos to darīt ļoti vienkārši un tikai ar dabiskām izejvielām. Uzspiežu vārītā krēma ziedus, izmantoju šokolādi vai cepumus. Nekad pašai nav patikuši veikalos nopērkamie dekori. Arī pārtikas krāsas nepērku, jo man tās liekas ļoti sintētiskas. Kūkai jābūt baudāmai arī vizuāli, tāpēc pieturos pie principa – jo vienkāršāk un dabiskāk, jo labāk, – uzsver Malda Rudzīte.
Taču Malda cep ne tikai tortes, bet arī maizi. Šis arods ir apgūts no vīra vecmammas.
– Pirmo reizi, kad ierados vīra mājās, kāpjot pāri slieksnim, redzēju, ka viņa vecmamma tajā brīdī maizes krāsnī mainīja kukulīšus. Toreiz nodomāju – kāpēc gan jācep mājās, ja var nopirkt veikalā. Laika gaitā sapratu, ka maizes krāsnī pašas ceptai maizei ir citādāka garša. Arī pašai radās interese iemācīties, un nu jau daudzus gadus to daru. Manis ceptā maize nav ne saldskābmaize, ne rudzu. Ieraugu joprojām gatavoju abrā, kas ir saglabājusies no paaudzes paaudzē, un pirms daudziem gadiem tur maizi mīcīja pat vīra vecvecmamma. Es izmantoju rudzu un kviešu miltus. Pievienoju sāli un cukuru, ūdeni, ķimenes. Ieraugu saglabāju no cepšanas uz cepšanu. Izkasu abriņu, mīklu apberu ar miltiem un nākamajā reizē, kad gatavojos jaukt maizi, to pievienoju. Maizes cepšanai joprojām tiek izmantota maizes krāsns. Tā nav liela. Ievietot var tikai četrus maizes klaipus. Maizi jaucu iepriekšējā vakarā pirms cepšanas. Vienmēr, pirms maizi ievietoju krāsnī, kukulītim sataisu ribas, lai tas neplīstu, kamēr cepas.
Maldai Rudzītei patīk izmēģināt arī jaunas receptes, kuras visbiežāk tiek pamanītas žurnālos. Ļoti būtiski ir arī pareizi iekurt maizes krāsni. Viņa izmanto alkšņa malku, jo saglabājas ogles un ir ilgāku laiku karstums. Krāsns tiek kurināta apmēram divas stundas, un tikpat ilgu laiku maize tiek cepta, pēc laika samainot kukuļus vietām.
– Ikdienā cenšos uzcept arī kādu plātsmaizi, visbiežāk tā ir biezpienmaize. Pēdējā laikā pašmācības ceļā apgūstu kliņģera cepšanu. Šķiet, ka beidzot tas būs izdevies. Žurnālā ieraudzīju recepti un nodomāju – kāpēc gan nepamēģināt. Lai gan šķita, ka tas ir ļoti viegli, tas nebūt tā nav. Esmu sapratusi, ka jebkura atrastā recepte ir jāuzlabo pēc savas gaumes, mainot proporcijas vai pat sastāvdaļas, – uzskata Malda. – Vislielākais atbalsts, degustators un kritiķis ir mans vīrs, kas katru reizi nogaršo manis gatavoto un novērtē, kā varbūt ir par daudz vai kā pietrūkst. Savulaik tā darīja arī viņa mamma. Lai gan varētu šķist, ka pārmērīgi liela kritizēšana un mācīšana varētu radīt efektu, kad vairs negribas mēģināt, man bija citādāk. Tieši tas man deva motivāciju turpināt, līdz atradu savu īsto variantu. Esmu mēģinājusi arī siera kūku un biezpienkūku, kuras nav nepieciešams cept. Patīk arī medus kūkas. Es gan cepu ar biezākām kārtām, kas padara torti mīkstāku. Kā pildījumu izmantoju skābā krējuma krēmu un arī ievārījumu. Šai kūkai biskvītu griežu. Lielākoties manas kūkas ir apaļas, jo es izmantoju formu, kuru savulaik lietoja arī vīra mamma. Esmu par pārbaudītām vērtībām, tāpēc neizmantoju silikona formas. Arī maizi lieku uz pannām, kas saglabājušās no vīra vecmammas.
Lai gan Malda uzskata, ka konditoreja ir viņas sirdslieta un vaļasprieks, tikpat ļoti viņai patīk arī darboties dārzā.
Malda atzīst: – Lai gan savā profesijā esmu nostrādājusi tikai gadu, dārzniecība joprojām ir tuva. Pavasaros pati izaudzēju stādus. Gadu no gada rūpējos par pelargonijām un begonijām, kuras saglabājušās vēl no vīra mammas.
Gan receptes, gan dažādas idejas dārzam es atrodu žurnālos. Protams, kaut kas tiek pamainīts, bet pamats saglabājas tas pats. Reiz redzēju skaistu strūklaku, arī es tādu vēlējos savā pagalmā. Kopā ar vīru to arī īstenojām. Uzskatu, ka šobrīd var atrast tik daudz interesantu lietu, ir pieejami dažādi materiāli, nepieciešama tikai vēlme kaut ko darīt. Un ne vienmēr viss ir jāpērk veikalā, paša radīts un veidots sniedz lielu gandarījumu un priecē.
Mājas torte
Biskvīts vienai kārtai: 5 olas, 5 ēdamk. miltu, 5. ēdamk. cukura, 2 tējk. vanilīncukura.
Bļodā liek cukuru, vanilīncukuru un olas. Visu sakuļ, tad pievieno miltus un atkal kuļ. Masu liek formā un cep 200 grādos aptuveni 19-20 minūtes. Liek atdzist.
Vārītais krēms: 500 ml piena, 2 paciņas sviesta, 5 olas, 1 kārbiņa iebiezinātā vārītā piena ar cukuru, 5 ēdamk. cukura, vanilīncukurs, 5 ēdamk. miltu.
Katliņā lej pienu. Kad tas sāk celties uz augšu, pievieno iepriekš sagatavotu masu no olām, cukura, miltiem un vanilīncukura. Kad krēms kļūst biezs, ņem no uguns un liek atdzist. Pēc tam pievieno sakultu sviestu un iebiezināto vārīto pienu.
Auzu pārslas, nedaudz sviesta un cukura.
Izkausē sviestu, tajā liek auzu pārslas un cukuru. Visu apgrauzdē un atdzesē.
Biskvītu kārtām smērē ar vārīto krēmu un ievārījumu. Apkaisa ar grauzdētām auzu pārslām. Dekorē.
Biezpiena sacepums
Uz 1 kg biezpiena:
11 ēdamk. mannas,
5 olas, puspaciņa mīksta sviesta, šķipsniņa sāls,
9 ēdamk. cukura,
3 tējk. vanilīncukura, 1 tējk. cepamā pulvera, 5 ēdamk. miltu.
Visu rūpīgi sajauc kopā, liek uz pannas, apakšā paberot nedaudz mannas. Cep 180 grādos apmēram stundu, līdz virskārta kļuvusi zeltaini brūna.
11.01.2019.