Garšvielas cilvēki lietojuši un cienījuši jau tūkstošiem gadu. Tās piemin Bībele, islāma radītājs pravietis Muhameds apprecēja garšvielu tirgotāja bagāto atraitni. Tās vienmēr bijušas pieprasīta prece – ASV pirmais miljonārs Eliass Haskets Derbijs par tādu kļuva, tirgojot piparus; vēlāk viņš savu naudu ieguldīja Jēlas universitātē.
Par garšvielu karali pamatoti dēvē piparus. 2016. gadā dažādu veidu piparus pasaulē saražoja 36 606 068 t – krietni vairāk nekā pārējās populārās garšvielas kopā. Jau vairāk nekā 4000 gadu pazīstamo melno piparu dzimtene ir Dienvidrietumu Indijas Malabaras piekrastes džungļi tagadējā Keralas štatā. Tie ir nepilnīgi nogatavojušās saulē kaltētas vīnogu dzimtas krūmu, faktiski – liānu, ogas. Tās, līdzīgi jāņogām, izkārtojušas ķekaros pa 20-30 ogām. Novācot ogas dažādās nogatavošanās pakāpēs un atšķirīgi apstrādājot, iegūst dažādu krāsu – baltos, sarkanos, zaļos – piparus. Pirms tālo jūras braucienu ēras tie un citas garšvielas Eiropā nonāca pa zemes ceļu – arābu tirgotāji tās nogādāja līdz Vidusjūrai, tālāk feniķieši tās veda kuģos –
garšvielu piegāde Rietumu pasaulei bija viņu monopols. Pieprasījums bija milzīgs – kad piparus pagaršoja senie romieši, viņi ātri vien kļuva par Indijas lielākajiem klientiem; Romā tika uzcelts speciāls garšvielu tirgus, viena no lielākajām pilsētas ielām bija Via Piperatika. Viduslaikos garšvielu tirdzniecības monopolu sagrāba Venēcija un Dženova, tas bija viens no galvenajiem to bagātību komponentiem. Piparu flotes jūrniekiem kabatās nešķindēja zelta monētas – melnie piparu graudiņi bija daudz vērtīgāka un, galvenais, stabilāka valūta.
Pirmie patiešām tālie jūras braucieni faktiski bija ekspedīcijas pēc garšvielām. 1498. gadā Vasko da Gama no Indijas atgriezās ar bagātīgu garšvielu kravu. Kristofers Kolumbs, dodoties ceļā, cerēja atvest pilnus kuģus ar garšvielu maisiem, bet, piestājot iedomātās Indijas krastos, neatrada neko no pazīstamajām garšvielām, tur auga tikai krūmi ar indiāņu iecienītām sarkanām ugunīgas garšas pākstīm. Viņa ekspedīcija šīs pākstis kopā ar citiem Jaunās Pasaules dārgumiem atveda uz Eiropu, nodēvējot par Indijas pipariem; tagad tie ir plaši pazīstami ar nosaukumu čili pipari, un tos pamatā lieto saberztus pulverī un sajauktus ar citām garšvielām. Portugāļi augus aizveda uz savu Indijas koloniju Goa. Sākumā vietējie iedzīvotāji uz svešo kultūru skatījās neuzticīgi, bet tad kāds uzņēmīgs tirgotājs indiešus pārliecināja, ka šie pipari atbaida ļaunos garus, un aizjūras dīvainis kļuva par vietējo svēto augu.
Patlaban, pieskaitot arī bulgāru papriku, cilvēki uzturā lieto vairāk nekā 15 augu, kurus vieno kopīgais nosaukums „pipari".
11.01.2019.