Novembrī Jēkabpils Agrobiznesa koledžas Barkavas struktūrvienības seši
izglītojamie no izglītības programmām „Viesnīcu pakalpojumi" un
„Lauksaimniecība" – Dagmāra Leitāne, Diāna Ugare, Jānis Bruzguls, Dainis
Mičuls, Mārtiņš Rainārs Solozemnieks un Jurģis Bruzguls – devās trīs
nedēļu kvalifikācijas praksē uz uzņēmumiem Austrijā.
Pirms projekta
īstenošanas notika dalībnieku atlase un iepriekšēja sagatavošana.
Sadarbībā ar uzņemošajām organizācijām, atbilstoši izglītības
programmām, tika piemeklētas prakšu vietas un nodrošināta dzīvošana.
Savos iespaidos dalās koledžas izglītojamie:
Diāna Ugare: „Strādāju viesnīcā, kuras nosaukums ir „Paronamadorf Sauaple". Manos darba pienākumos ietilpa gan darbs viesnīcas numuriņos, gan virtuvē, ikdienas uzkopšanas darbi un ģenerālā tīrīšana ne tikai numuriņos, bet arī tirdzniecības telpās. Virtuvē mazgāju traukus, griezu dārzeņus, palīdzēju noformēt ēdienu porcijas. Ļoti interesanta pieredze bija viesību apkalpošana. Jau prakses pirmās nedēļas nogalē bija jāapkalpo īpašnieka kāzu viesību galds.
Šajā prakses laikā man patika viss. Es labprāt Austrijā būtu palikusi nedaudz ilgāk. Vienīgais mīnuss bija tas, ka es nezinu vācu valodu un tādēļ nespēju saprasties ar cilvēkiem, kas nerunā angliski.
Ko es ieguvu? Ieguvu pieredzi, kā strādāt viesnīcā – organizēti un ļoti klusi, tā, lai netraucētu viesiem, kā sastrādāties ar nedzirdīgu cilvēku un kā sastrādāties ar cilvēkiem, ar kuriem nerunāju vienā valodā. Un šim visam papildus arī iemācījos nedaudz vārdu vācu valodā."
Dagmāra Leitāne: „Strādāju hotelī „Gipfelhaus Magdalensberg Familie Skorianz". Prakses laikā manos pienākumos ietilpa istabiņu uzkopšana un virtuves darbi (trauku mazgāšana, ēdienu gatavošana un virtuves uzkopšana), bet svētdienās un pirmdienās – ģenerālā tīrīšana.
Gandrīz mēnesi ilga prakse, būšana prom no mājām man bija kaut kas pavisam jauns un nebijis. Protams, slodze bija ļoti liela, jo dienā vajadzēja strādāt vairāk kā astoņas stundas, bet, kad pierodi un saproti, ka tas nav nekas neiespējams, jūties par sevi daudz pārliecinātāks, un gandarījums par paveikto, par uzslavām, par iegūtajām prasmēm ir ļoti liels.
Man patika šis Austrijā pavadītais laiks un pieredze, ko ieguvu. Iesaku citiem izmantot šādu iespēju, jo tas notiek tikai vienreiz. Vēlos pateikt paldies visiem, kas mani atbalstīja šī mēneša laikā: skolotājai Līgai Grēvelei, Žanetei Bečai, Silvijai Smelterei, Skaidrītei Zepai un pārējiem skolas pedagogiem, kā arī sava V2 kursa biedriem."
Dainis Mičuls: „Starptautiskās prakses laikā Austrijā strādāju vistu fermā. Iesākums bija ļoti smags, bet ar laiku, pierodot pie prakses vietas, darba pienākumiem un atrodot kopīgu valodu ar prakses vadītāju, kļuva vieglāk.
Kopumā, izvērtējot praksi, esmu ļoti priecīgs, ka aizbraucu, jo bija iespēja apskatīt citu valsti, gūt jaunas praktiskās iemaņas. Tā kā līdz šim neko tādu nebiju strādājis, īpaši liels prieks tieši par iegūtajām prasmēm. Ja tas būtu iespējams, labprāt vēl atgrieztos un pastrādātu vismaz dažus mēnešus savā prakses saimniecībā."
Mārtiņš Rainārs Solozemnieks: „Es strādāju nelielā liellopu fermā. Tur ieguvu pieredzi gan liellopu barošanā, gan citos darbos saistībā ar liellopu audzēšanu. Visvairāk man patika liellopu barošana, jo tas bija visvieglākais darbs. Kad tika uzdots jauns darbs, katru reizi likās, ka jaunais darbs nepatīk, bet, veicot šo pienākumu katru dienu, darāmais iepatikās.
No šīs prakses esmu ieguvis pieredzi liellopu audzēšanā un tagad esmu pārliecināts, ka lopus es neaudzēšu, jo, uzturot liellopu saimniecību, brīvdienu nav – katru dienu pie dzīvniekiem ir jāiet un viņi jāapkopj, jāpabaro."
Jurģis Bruzguls: „Nokļūstot vietā, kur man būs prakse, biju sajūsmināts, jo dabasskati bija apbrīnojami! Tūlīt pēc atbraukšanas mani iepazīstināja ar saimniecību un ar vietu, kur būs jādzīvo. Iepazīstināja ar manu kolēģi, kas turpmāk teica, ko darīt un kā to darīt.
Atbildīgākais un primārais darbs bija slaukt govis. Lai arī es mācēju slaukt govis, tomēr prakses vietā tehnoloģijas bija daudz attīstītākas. Fermā, kurā strādāju, bija 150 slaucamās govis, bet kopumā saimniecībā – 450 lopu. Ņemot vērā, ka govis var izslaukt salīdzinoši īsā laikā, manos pienākumos ietilpa arī citi fermā veicamie darbi, sākot ar telpu uzkopšanu un beidzot ar mēslu tīrīšanu.
Pirmās nedēļas nogalē (svētdienā) bija ekskursija uz Vīni, redzējām daudz un uzzinājām vēl vairāk, ne tikai par pilsētu, bet par Austriju kopumā.
Dienām ritot, darbi veicās raitāk, un pēdējās dienās jau daudz ko varēju darīt bez citu uzraudzības. Laiks skrēja vēja spārniem, jo sirdī jau virmoja izjūtas, ka drīz atkal uz mājām.
Kopumā prakse sniedza daudz pieredzes – ieguvu jaunas prasmes, papildināju jau esošās. Paldies par šo neatkārtojamo piedzīvojumu!"
Jānis Bruzguls: „Es strādāju mazā saimniecībā, kur nodarbojas ar liellopu audzēšanu un mežsaimniecību. Mani galvenie pienākumi bija barot lopus. Pārējo laiku strādāju mežā, kur man vajadzēja griezt kokus un nogādāt tos uz pieņemšanas punktu. Papildus jau iepriekš minētajam strādāju arī pie māju demontāžas, kur man bija jājauc ārā grīdas segums un jāattīra viss no būvgružiem."
Ir prieks, ka, mācoties profesionālās izglītības iestādē, pateicoties Erasmus+ projektiem, jauniešiem ir iespēja pilnveidot savas zināšanas un paplašināt redzesloku, kas ir liels atbalsts viņu turpmākajā dzīvē.
Ja vēlies izmantot Erasmus+ sniegtās iespējas – nāc mācīties uz Jēkabpils Agrobiznesa koledžas Barkavas struktūrvienību!
Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība.
Autore: LĪGA GRĒVELE,
Jēkabpils Agrobiznesa koledžas
Barkavas struktūrvienības
projektu koordinatore
04.01.2019.