Šogad, remontējot māju, Sāvienas pusē tika atrasta savā ziņā unikāla relikvija – sarkanbaltsarkanais karogs vēl no Latvijas pirmās brīvvalsts laikiem.
To „Staram" atklāja šo māju saimniece Aira Sisene, bet Didzis Sisenis pastāstīja, ka tagad pie dzimtajām mājām iepretim „Aburtu" pieturai apmēram mēnesi pirms Latvijas simtgades svinībām tika izbūvēts masts. Pirmoreiz jauns karogs tajā, klātesot radiniekiem, kaimiņiem, citiem interesentiem, tika pacelts tieši 18. novembrī – Latvijas valsts 100. dzimšanas dienā, kad bija iespējams aplūkot arī atrasto vērtīgo vēsturisko relikviju. Abus karogus iesvētīja evaņģēliste – mācītāja p. i. Daiga Ummere Straupes ev. lut. draudzē. Šie mirkļi tika arī iemūžināti vairākās fotogrāfijās.
Sarkanbaltsarkanais karogs, iegādāts vēl Ulmaņlaikos, bija paslēpts bēniņos zem jumta. Pārsteidzoši, bet tas bija saglabājies ļoti labā stāvoklī. Karogs bija saritināts rullītī un apklāts tikai ar skaidām.
Tādas runas, ka kaut kas tāds tiek glabāts no pirmās Latvijas brīvvalsts laikiem, ģimenē neviens neatceras. Vienīgais, kas to varējis zināt, bijis vectēvs, bet viņš mūžībā aizgāja padomju laikā un, pēc visa spriežot, neko nebija teicis arī savai sievai, kas piedzīvoja trešo Atmodu un Latvijas neatkarības atgūšanu, kad par to jau varējis runāt. Acīmredzot vectēvs to turēja tik lielā noslēpumā, lai sev un visai ģimenei neizrakstītu brīvbiļeti uz Sibīriju…
Kad karogs tika iegādāts, precīzi nav zināms, taču uz tā ir ražotāja zīmogs un numurs. Tas tika izgatavots AS „Iļģuciema manufaktūra", kas ar šādu nosaukumu darbojās no 1928. līdz 1940. gadam, tātad šajā laikā tas tika arī nopirkts.
Vaicāts, kā vēsturiskais atradums tiks saglabāts nākamajām paaudzēm, Didzis atzina, ka pagaidām ir doma paturēt kā ģimenes relikviju, bet netiek arī izslēgta iespēja to nodot kādam muzejam. Tiesa, vismaz pagaidām muzeji par to neizrādot lielu interesi.
Kaut gan vēsturiski ļoti nozīmīgs atradums tika atrasts labā stāvoklī, pret to esot jāizturas ļoti saudzīgi un jaunuzceltajā mastā to nemaz nedrīkstot uzvilkt. Jāņem vērā, ka karoga izgatavošanā izmantotajam audumam ir jau gadi astoņdesmit. Apstākļus, kādos to ieteicams glabāt, Didzim atklājuši muzeja speciālisti. Arī gaismā to nedrīkstot turēt, jo matērijai ir tendence uz dalīšanos.
Interesanta ir arī mājas vēsture, tā tika uzcelta kā Luggen muiža 1782. gadā. Dzimtas lietošanā tā nonākusi 1920. gadā agrārās reformas laikā, bet 1931. gada 11. maijā tā par 3987 latiem izpirkta no Zemkopības ministrijas. Kā īpašnieki norādīti Didža vecaistēvs Artūrs Vilciņš un viņa māte Jūle Vagal.
Māja visu laiku bijusi ģimenes īpašumā, tā nav denacionalizēta arī padomju laikos, bijusi vienīgi prasība tajā izmitināt divas slaucējas, atvēlot divas istabas. Mājas īpašnieks bija karojis padomju armijā un ticis ievainots, tā var skaidrot mājas saglabāšanu privātīpašumā arī visos kolhozu laikos, neraugoties uz to, ka vectēva brālis bija karojis leģionā.
Mājas oriģinālais nosaukums ir Ligenes muiža, un tā pirmsākumos atradās kalnā. Tajā divreiz iespēris zibens, un, tā kā bijusi no koka, tā nodegusi līdz pamatiem. Tad tā arī tikusi iesaukta par apburtu muižu – no tā arī cēlies autobusa pieturas nosaukums „Aburti".
Ligenes muiža jau trešajā variantā tikusi celta piekājē un no mūra. Šādā izskatā tā ir saglabājusies līdz mūsdienām.
28.12.2018.