Madoniete Ārija Pantalone pēdējo gadu laikā ir pievērsusies kolekcionēšanai. Pateicoties bērniem un mazbērniem, šobrīd viņas kolekcijā ir jau aptuveni astoņdesmit glāžu no dažādām pasaules valstīm.
– Janvārī svinēšu jau 86. dzimšanas dienu. Uzskatu, ka esmu bagāta, jo man ir trīs bērni, septiņi mazbērni un astoņi mazmazbērni. Ikdienu pavadu viena, bet svētkos cenšos būt kopā ar tuviniekiem. Bērni ir tepat Latvijā, bet mazbērni un mazmazbērni dzīvo arī ārzemēs. Pati visu mūžu esmu strādājusi tirdzniecībā par grāmatvedi, savukārt vairāki ģimenes locekļi savu dzīvi ir izvēlējušies saistīt ar medicīnu.
Lai gan dzīvoju pilsētā, bet te ir izjūta kā laukos. Apkārt ir mājas, bet uz otru pusi – pļava un mežs, kas rada mieru, klusumu un lauku izjūtu. To novērtē arī bērni un mazbērni, kuri dzīvo lielajās pilsētās, un ikdiena viņiem paiet steigā. Svētkos tiek izbaudīta šī burvība, – atzīst Ārija Pantalone.
Pirms daudziem gadiem Ārijai kā dāvana no ārvalstīm tika atvestas pirmās glāzītes, un ar to arī aizsākās kolekcionēšana.
– Tagad bērniem un mazbērniem ir viegli atrast kādu dāvanu, jo glāzīšu kolekcionēšana man ir kļuvusi īpaša nodarbe. Neesmu gan precīzi skaitījusi, bet šo gadu laikā varētu būt jau apmēram astoņdesmit glāzīšu no dažādām pasaules valstīm, kontinentiem. Visvairāk tās man ir savedusi mazmeita Ginta un mazdēls Aigars. Strādājot un atpūšoties, viņi ir apceļojuši daudzas valstis un kā dāvanu un suvenīru vienmēr atved kādu interesantu glāzīti. Kolekciju papildina arī meita, – par kolekciju stāsta Ārija. – Caur glāzītēm arī man ir iespēja redzēt pasauli. Visbiežāk uz tām ir valsts nosaukums un kāds tai vietai raksturīgs simbols. Apbrīnoju šos suvenīrus, jo katra glāzīte ir īpaša, radīta ar izdomu. Ir vairākas glāzes no vienas valsts, bet tās ir atšķirīgas, kaut vai ar formu vai izmēru. Ir glāzes tepat no kaimiņvalstīm, arī Latvijā tiek ražotas skaistas un interesantas porcelāna glāzītes, kas kalpo kā suvenīri. Īpaši skaistas un interesantas nāk no Amerikas Savienotajām Valstīm, Šveices, Nīderlandes. Kolekcijā ir glāzes no Ķīnas, Kanādas, Indonēzijas, kas ļoti atšķiras no citām ar košajām krāsām un citādākām formām. Arī pirms pāris nedēļām saņēmu glāzi no Šveices, kuru atveda meita, kad ciemojās pie mazmeitas. Manuprāt, katrs cilvēks kolekcionē kaut ko savu. Vairāk esmu dzirdējusi par dažādiem magnētiem un krūzītēm. Arī es pati kādreiz plauktos liku visdažādākās krūzes, bet tām vajag plašu vietu. Joprojām ir saglabājušās apmēram trīsdesmit krūzes no dažādām valstīm. Tās parasti tika dāvinātas svētkos, un man bija žēl izmantot ikdienā, tāpēc sāku tās kolekcionēt. Dēls smejas, ka man plauktos ir vesela bagātība, jo, kā izrādās, gan glāzes, gan krūzes, kas tiek ražotas kā suvenīri, ārzemēs maksā ļoti dārgi. Reizēm jau aizdomājos, vai kāds turpinās manis iesākto darbu un turpinās papildināt šo kolekciju.
Bet pati pirmā kolekcija laikam tomēr bija ar eņģeļiem, kuri joprojām ir saglabājušies un turpina priecēt gan mani, gan citus.
Vēl pirms glāzīšu kolekcijas Ārijai Pantalonei patika kolekcionēt dažādus priekšmetus ar kaķu simboliku.
– Kaķi man ir īpaši mīļi dzīvnieki. Arī šobrīd mājās ir divi mīluļi, par kuriem rūpējos. Laika gaitā ir savāktas dažādas figūriņas, sveces un citi priekšmeti ar kaķa zīmējumu. Arī par šiem suvenīriem ir parūpējušies tuvinieki, jo zinot, cik ļoti man patīk kaķi, tos ir svētkos sadāvinājuši. Tāpat kalendāri mājās ir tikai ar kaķu bildēm. Bet vēl man ļoti patīk minēt krustvārdu mīklas. Atbildes gan nekad nesūtu. Mīklas ir manam priekam un atpūtas brīžiem. Pēdējā laikā esmu novērojusi, ka mīklas paliek grūtākas, tiek veidotas sarežģītākas, bet tas man ļoti patīk. Minot tās, es darbinu smadzenes, uzzinu arī daudz jaunas informācijas. Garajos ziemas vakaros krustvārdu mīklas īsina laiku. Ar prieku un interesi lasu grāmatas. Tās man sarūpē meita. Esmu moderna ome un izmantoju arī datoru un sociālos tīklus, lai sazinātos ar mazbērniem tālumā, apskatītu bildes. Protams, tehnoloģijas ir laba lieta, ir ātra iespēja sūtīt un saņemt ziņas, bet, manā skatījumā, vislielākā vērtība ir ar roku rakstītām vēstulēm un taustāmām bildēm fotoalbumos. Tos es pāršķirstu, kavējos atmiņās, – par šābrīža vaļaspriekiem pastāsta Ārija Pantalone. – Bet jaunībā un kad veselība ļāva, man ļoti patika rūpēties par ziediem. Mīlestība pret puķēm man ir no tēva, kas piecdesmitajos gados strādāja par pilsētas dārznieku. Arī māja, kurā dzīvoju, ir tēva celta, un ap māju vienmēr bija iekoptas puķudobes. Šobrīd šim vaļaspriekam vairs neatliek spēka, bet pagalmā aug košumkrūmi un kociņi, kurus agros ziemas rītos arī stirnas apciemo.
28.12.2018.