Joprojām mums līdzās mīt cilvēki, kuri dzīvo, ievērojot senā dzīvesveida principus. Svētki tiek svinēti pēc senajām tradīcijām, dienas rit saskaņā ar dabu. Arī Dace Vītola ar ģimeni joprojām godā ceļ sentēvu tradīcijas un ziemas saulgriežus un Ziemassvētkus svin, tās ievērojot.
Laiks līdz Ziemassvētkiem Vītolu ģimenei vienmēr ir saspringts, bet jaukām emocijām bagāts laiks.
– Mūsu ģimenei Ziemassvētkus sanāk svinēt vairākas reizes, jo, gaidot svētkus, notiek dažādi pasākumi, kur mēs dziedam. Agrāk cilvēki dzīvoja dziesmās, mūzikā. Svētku gaidīšanas laiks ir īpašs, priecīgiem notikumiem bagāts. Vieni no svētkiem, kurus vienmēr svinam, ir ziemas saulgrieži. Mājās tiek kurināts ugunskurs. Pēc latviešu tradīcijām šajā laikā notika bluķa vilkšana. To var darīt dažādi. Viens veids ir bluķī salikt visas nelaimes, bažas un sliktās domas, pēc tam to visu sadedzinot. Bet var arī darīt tā, ka saulgriežu ugunskurā saliek skaliņus un iekur jaunu uguni ar vēlējumiem jaunam gadam. Saulgrieži ir gaismas atgriešanās, bet tieši tad ir visīsākā diena un garākā nakts. Ierasts, ka saulgriežus svin Ziemassvētkos, bet mūsu ģimene to dara 21. vai 22. decembrī. Šobrīd Ziemassvētki vairāk tiek saistīti ar mieru un klusumu, bet agrāk tie bija līksmi svētki, – par tradīcijām stāsta Dace Vītola. – Jau vairākus gadus bērni ir iedibinājuši tradīciju saulgriežu laikā taisīt gaismas atgriešanās ceļa rituālu. Tā ir egļu skuju taciņa, kuru katrs iziet, iededzot liesmu. Pats rituāls norit klusējot, bet pēc tam tiek dziedātas dziesmas, kas, manuprāt, ir ļoti būtiski. Bērni jau ir pieauguši un veido arī jaunas tradīcijas.
Ziemassvētkos galdā ir deviņi ēdieni, lai nākamais gads būtu bagāts un pārticīgs. Svētku mielastā ir zirņi, speķa pīrāgi, štovēti kāposti un arī cūkgaļa. Mūsu senči pākšaugus un maizi galdā cēla, lai būtu auglīgs gads. Savukārt zivs, ja tās zvīņas tika saliktas makā, nodrošināja bagātību.
Dace Vītola uzskata, ka svētkos tik liela nozīme nav jāpievērš ēdienu skaitam, bet gan kopābūšanai, dziesmām.
– Ir jājūt gaismas atgriešanās, jāpriecājas. 24. decembri svinējām arī tajos laikos, kad tas nebija atļauts. Ziemassvētkos mans tēvs spēlēja klavieres. Laika gaitā tā kļuva par tradīciju, un tagad svētkos klavieres spēlēju es. Ziemassvētkos vienmēr braucam uz Rīgu pie mammas. Protams, tiek pušķota eglīte, saņemtas dāvanas, bet visvairāk – dziedātas dziesmas, – atklāj Dace. – Klājam svētku galdu. Ziemassvētki nav iedomājami bez piparkūkām. Mīklu gatavoju pati. Izmantoju tikai veselīgus produktus, esmu izmēģinājusi dažādus miltus. Vislabāk man patīk piparkūkas no auzu miltiem. No rupjajiem miltiem piparkūku struktūra ir rupjāka, griķu milti piešķir citādāku garšu, savukārt no auzu miltiem ceptās piparkūkas ir mīkstākas. Cepam arī pīrāgus. Bet, tā kā esam veģetārieši, pildījumam izmantojam kāpostus, sēnes, dārzeņus. Gaļu aizvietojam ar dažādiem riekstiem, ir pieejami īpaši produkti veģetāriešiem un arī vegāniem. Svētku galds nebūs pilnīgs bez zirņiem un pupām. Domājot par svētku galdu, ir jāizvēlas, kas tajā tiks celts, jo ģimenē ir arī vegāni. Šobrīd ir pieejamas ļoti daudzas receptes tieši cilvēkiem, kuri uzturā nelieto dzīvnieku valsts produktus. Ģimenē ir iecienīta siera recepte, kuras pamatā ir saulespuķu sēklas. Lai gan sastāvs varētu izklausīties savāds, garša ir ļoti baudāma. Pieejams ir siers no sojas. Esam mēģinājuši arī piparkūkas, kuras nav jācep. To sastāvā ir sēkliņas, malts ķirbis, dažādas garšvielas. Ēst gatavošana ir ļoti radošs process. Senie latvieši par vienu no galvenajiem ēdieniem uzskatīja koču – no lobītiem miežu un kviešu graudiem vārītu biezputru. Arī mūsu ģimenē tas ir iecienīts ēdiens. Bet, tā kā mūsu saknes ir no Kurzemes, svētkos tiek cepti arī sklandrauši.
Piparkūkas
Auzu milti; iesala ekstrakts; medus; kokosriekstu eļļa; ingvers; krustnagliņas; kardamons; pipari; kanēlis; citrona miziņa; nedaudz cepamā pulvera.
Visas sastāvdaļas rūpīgi samaisa un mīklu liek ledusskapī uz nakti, lai tā savelkas. Otrā dienā var cept piparkūkas.
Burkānkūka
6 gl. smalki sarīvētu svaigu burkānu (var būt arī ķirbis);
1 gl. brūnā niedru cukura (slapjā); ½ gl. eļļas; 1 gl. mannas; ½ gl. auzu miltu; rozīnes; valrieksti (sasmalcināti); upenes vai dzērvenes; cepamais pulveris; kanēlis; vanilīna cukurs; citrona miziņa.
Visu samaisa viendabīgā masā un cep apmēram 40 minūtes 150-200 grādu temperatūrā.
Koča jeb ķūķis
Kviešu graudi; medus; sviests.
Graudus izvāra un izsutina sviestā. Pievieno nedaudz sāls un saldumam medu.
Vegānu siers
2 gl. izmērcētu un izlobītu saulespuķu sēkliņu; 1 laima sula; 150 ml olīveļļas; garšvielas, dilles; ½ gl. turku zirņu miltu; 2-3 ēdamk. rauga pārslu.
Saulespuķu sēklas samaļ ar blenderi – jo smalkāk, jo labāk. Pievieno pārējās sastāvdaļas un visu kopā samaisa. Masu liek katliņā un pasutina, līdz izdalās liekais mitrums.
21.12.2018.