Teju divus mēnešus ieilgušās sarunas un divas premjera kandidāta nominācijas, kuras Valsts prezidentam diemžēl nācās atsaukt, ir nogurdinājušas gan pašus politiķus, gan sabiedrību kopumā. Daži skeptiķi jau to nodēvējuši par seriālu, un, ja vien tas neattiektos uz mūsu valsti un katru no mums, varētu arī paironizēt.
Šonedēļ gan pēc tam, kad pirmdien pēc Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa tikšanās ar Aldi Gobzemu („KPV LV"), kuras laikā Gobzems gatavojās prezidentam izklāstīt trīs valdības veidošanas modeļus, Valsts prezidents tomēr paziņoja, ka atsauks politiķa nomināciju premjera amatam, kā arī sāks konsultācijas ar partijām, notikumi sāka norisināties straujāk, un partijas it kā sarosījās. Pēc iepriekšējā scenārija varēja gaidīt, ka viena no versijām varētu būt – Raimonds Vējonis kā nākamo premjera kandidātu varētu nominēt „Attīstībai/Par!" premjera amata kandidātu Arti Pabriku. Vēl pirmdienas rītā politiķis Latvijas Radio aicināja pielikt punktu valdības veidošanas sarunām bez rezultāta, aicinot partijas „norakt kara cirvjus" un „beigt ākstīties", un varēja domāt, ka viņš ir gatavs uzņemties valdības veidošanas gaitu. Taču jau otrdien pusdienlaikā tika izplatīts paziņojums, kurā bija teikts, ka Pabriks nolēmis atteikties no iespējamās pretendēšanas uz Ministru prezidenta amatu. „Situācijā, kad rīcībspējīgas valdības izveidošana ir Latvijas stabilas attīstības priekšnoteikums un mana kandidatūra atsevišķu politiķu aizvainojuma un ambīciju dēļ varētu traucēt vienoties, esmu pieņēmis lēmumu atteikties no Ministru prezidenta amata kandidāta nominācijas iespējas," paziņojumā pauda Pabriks, akcentējot, ka nekad nav licis savas personiskās ambīcijas augstāk par valsts interesēm. „Manuprāt, politiķa uzdevums nav iegūt varu par katru cenu tikai tādēļ, lai nonāktu kāda kabineta portretu galerijā. Politiķa uzdevums ir runāt, pārliecināt, censties rast kompromisu un arī piekāpties, ja tas ir sabiedrības un valsts interesēs," tā Pabriks. Daudzi tīmeklī šo viņa soli vērtēja atzinīgi.
Tikmēr arvien vairāk kuluāru sarunās izskanēja eiroparlamentārieša Krišjāņa Kariņa („Jaunā Vienotība") kā iespējamā premjera kandidāta vārds. Un šobrīd izskatās, ka politiskās partijas ir gatavas atsaukties „Jaunās Vienotības" un tās premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa iniciatīvai valdības veidošanas procesā. Valsts prezidents pagaidām ieņem nogaidošu pozīciju, ļaujot partijām pašām risināt valdības veidošanas sarunas. Iespējams, ka Kariņam beidzot arī izdosies izveidot mazāku vai lielāku koalīciju. Vismaz viņš pagaidām partiju savstarpējās sarunās nevienu nav aizvainojis.
14.12.2018.