8. decembrī uz savu ceturtdaļgadsimta jubilejas ballīti aicināja Praulienas pagasta deju kopa „Saikavieši". Kolektīvs šajos gados ar savu sniegumu ir priecējis ne tikai pašmāju ļaudis vien, bet devies arī garākos koncertbraucienos, piedalījies koru skatēs, protams, arī Dziesmu un deju svētkos.
Uz „Saikaviešu" jubilejas koncertu bija atbraukuši un priecēja ar savu uzstāšanos draugi no Igaunijas – deju kolektīvs no Raplas apriņķa Alu pagasta. Koncertā piedalījās Praulienas pagasta jauniešu deju kolektīvs „Pinums", Barkavas pagasta senioru deju kolektīvs „Klabdancis" un jauniešu deju kolektīvs „Pīne". Jubilārus ar ļoti amizantiem priekšnesumiem sveica Praulienas pagasta jauktais koris un Saikavas teātris, ar kuriem jubilāri dala kultūras nama telpas, kā arī Praulienas teātris, igauņu draugi, tāpat kolektīvi, kuri piedalījās koncertā.
Jubilejā „Saikaviešus" sveica arī Praulienas pagasta pārvaldes vadītājs Valdis Gotlaufs, Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora un Madonas novada kultūras nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja kultūras darba organizatore Inga Arāja.
Koncerta gaitā skatītājiem bija iespēja kolektīvu vairāk iepazīt gan ar bilžu palīdzību, gan arī cauri koncertam vijoties pašu dejotāju un vadītājas Jolantas Anusānes stāstiem par savu sadzīvi, ikdienu un svētkiem.
Kolektīva vēsture bija sadalīta vairākos blokos.
Dzimšana un atdzimšana ar jaunu elpu. Ir 1993. gada 8. decembris. Tiek izveidota deju kopa „Saikavieši". Idejas pamatlicēja un kolektīva vadītāja ir Lidija Škoļņija. Kopš 1995. gada kolektīvu vada Jolanta Anusāne. Par „Saikaviešiem" „Praulienas Ziņās" raksta, ka „tā vien liekas, ka pagasta izturīgākais kolektīvs ir deju kopa „Saikavieši". Viņu dejotprieku var vienīgi apbrīnot, jo uz mēģinājumiem nāk arī aukstā laikā. Pats lielākais rekords -15 grādu telpās, kurās notiek mēģinājumi. Lielais aukstums šos dejotgribošos cilvēkus nespēj ietekmēt, jo mēģinājumi aukstajā klubā notiek regulāri".
2002. gadā deju kopa „Saikavieši" iegūst jaunu elpu – kolektīvam pievienojas krietns pulks dejotāju no Barkavas pagasta.
Deju svētki. Dejotāji savu dzīvi skaita pa piecgadēm, jo ik pa pieciem gadiem notiek Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki. „Saikavieši" savā pastāvēšanas laikā nav izlaiduši nevienus svētkus – šogad viņiem bija jau piektie deju svētki. Vairākas dejas ir kopā ar bērniem, tāpēc mēģinājumos lieli palīgi ir pašu bērni – Marta, Ieva, Enija un Valters.
Mūsu ceļojumi. Tā kā „Saikavieši" ir kustīgi, lustīgi un zinātkāri, viņi ir arī nedaudz paceļojuši. Latviešu tautas deju koncertprogrammas rādījuši Slovākijā, Francijā, Austrijā, Lietuvā un Igaunijā. Ja viss izdosies, nākamajā vasarā ir doma aizbraukt uz Ziemeļiem.
Draudzība uz mūžu. 2002. gada vasarā piedalījāmies starptautiskā projektā, kas norisinājās tepat Madonas novadā, kurā iepazināmies ar deju kolektīvu no Igaunijas – no Raplas apriņķa Alu pagasta. Un tā ir sanācis, ka visu šo gadu laikā savu draudzību esam tikai stiprinājuši ar regulāriem apciemojumiem. Kopā dejojam, ballējamies, arī paceļojam. Braucieni uz Igauniju vienmēr ir ļoti gaidīti, jo Igaunijā naktis ir ļoti īsas vai tikpat kā nav.
Šis teksts tika norunāts ne tikai latviski, bet arī krieviski un angliski.
Kāzu laiks. „Saikaviešu" ikdiena nav iedomājama bez tādiem lieliem notikumiem kā kāzas un bērnu piedzimšana. Šajos 25 gados viņi ir bijuši un caur jostu aleju palaiduši sievas un vīra dzīvē sešus pārus, kur gan jaunais vīrs, gan jaunā sieva ir mūsu pašu dejotāji (Avišānu, Krastu, Medņu, Murānu, Ābolu, Jakubjaņecu ģimenes).
Tāpat dejotāju saimi ir papildinājuši 23 mazuļi. Paši gan pasmejas –
protams, tie ir tikai oficiālie dati! Bērniņu varbūt varēja būt vairāk, taču nebija laika – bija jādejo! Bet visu vēl var paspēt.
Dejas, deju vietas un tērpi. Šo gadu laikā „Saikavieši" ir dejojuši latviešu dejas, austriešu dejas, retro dejas, ebreju dejas. Dejojuši uz skatuves, lauku sētās, smiltīs, uz skrejceļa, Brīvdabas muzejā, sporta zālēs, uz ielas, uz Madonas kultūras nama skatuves un Madonas estrādē. Bijuši pirāti, dažādi zvēri, gaiļi un vistas, ārzemnieki, rūķīši, zaķi, teletūbiji un mazi bērni.
Dejotāju ikdiena. Par savu ikdienu viņi stāsta ar humoru: „Dejotāju ikdiena krāsaina, tā nav nemaz garlaicīga. Mums ir mēģinājumi, koncerti, gājieni, skates."
Par dejotājiem var teikt tā – pa vienam reti sastopami, pārsvarā pulcējas baros pa astoņiem, 12 vai 16 pāriem. Dejotāji ir viegli uzturami: pašapkalpojas, dzīvo mazos būcenīšos vai lielās sporta zālēs, ēd, ko dod, dzeramais ir pašiem. Ģērbj, ko liek, un paradumus nemaina. Ja reiz deja jādejo biezā vilnas tērpā, tad to vilks arī +35 grādos Itālijā. Dejotāji ir draudzīgi, pļāpīgi. Individuālais viedoklis izpaužas jautājumos „ar kuru kāju sākt", par skates rezultātiem un to, kā koristi valkā tautastērpu. Dejotāji ir tendēti uz atkarību no dejas, tā bieži iedzimst arī nākamajā paaudzē. Liek tuviniekiem nākt uz koncertiem vai skatīties jūtūbē dejas.
„Saikavieši" garlaicību nepazīst. Mums pietiek izdomas, lai radītu jautrību un nokļūtu starpgalaktiku multifunkcionālajā pārveidotājā.
Koncerts noslēdzās ar ļoti skaistu deju „Zemeņu valsis", kuru dejoja visi trīs Jolantas vadītie kolektīvi, un salūtu.
Pasākuma turpinājumā kolektīvs Paldies teica savai vadītājai Jolantai. Sveikti tika gan kolektīva naudas turētāji, aubīšu glabātāji, gan oranžā koferīša turētājs un citi dažādu darbiņu veicēji.
Kolektīvs Paldies teica pagasta pārvaldes vadītājam Valdim Gotlaufam par atbalstu un visiem, kuri atvieglo viņu ikdienu, – šoferīšiem, kurinātājiem un citiem – ar pašu sarūpētiem lauku labumiem.
Koncerta otrajā daļā bija viss, kas piederas pie jubilejas balles – gan cienasts, gan dejas. Lustēts tika līdz rīta gaismai.
14.12.2018.