Latvijas valsts simtgade nosvinēta, bet vēl joprojām, sākoties arī darba nedēļai, dzīvojām svētku noskaņās. Piedaloties simtgadei veltītajos pasākumos, sevī esam uzlādējuši pozitīvo enerģiju ilgam laikam, priecājoties, ka esam to izredzēto vidū, kuriem bija lemts piedzīvot un svinēt savas valsts 100. dzimšanas dienu.
Pirmajā darbdienā gan pretēji cerētajam nesagaidījām Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzaicinājumu kādam no premjera amata kandidātiem kā nākamajam pēc Jāņa Bordāna (JKP) neveiksmīgā mēģinājuma veidot jauno valdību. Valsts prezidents pirms svētkiem solīja, ka vismaz sākotnēji šim amatam izvērtēs Alda Gobzema no „KPV LV" un Arta Pabrika no „Attīstībai/Par!" kandidatūras, ņemot vērā, ka vēlētāji vēlēšanās vairāk ir izvēlējušies „jaunās" partijas, un šādi premjera amata kandidāti vēl esot. Arī parlamenta ārkārtas vēlēšanas neesot viņa darba plānā, jo visas iespējas nebūt nav izsmeltas.
Taču no malas izskatās, ka tomēr esam nonākuši diezgan lielā strupceļā. Var jau mēnesi pēc vēlēšanām līdz pat jaunievēlētās Saeimas pirmajai sēdei pavadīt neauglīgās sarunās par kopīgi veicamajiem darbiem, uzmanības centrā neizvirzot ne amatus nākamajā valdībā, ne koalīcijas izveidošanu. Bet šī ir jau devītā Saeima, ko ievēlam pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Vai tiešām ritenis, kā veidot valdību, būtu jāizgudro no jauna?
Nekad jau tā nav bijis, ka prezidenta nominētais premjera amata kandidāts pat nenonāk līdz valdības apstiprināšanai Saeimā. Vairākas reizes gan esam piedzīvojuši, ka jaunais Ministru kabinets negūst
Saeimas vairākuma atbalstu. Lai atceramies 1995. gadu, kad valdību izdevās apstiprināt tikai ar trešo reizi un politikā ienāca Andris Šķēle, kļūstot par premjeru. Ziedonim Čeveram 6. Saeimā pietrūka tikai vienas balss, lai tiktu apstiprināta viņa veidotā valdība, jo pēdējā brīdī pārdomāja jeb, pareizāk sakot, uzmeta ķirurgs Viktors Kalnbērzs.
Arī tagad ir iespējams viss – gan deputātu pārvilināšana no citām partijām, gan mazākumvaldības izveidošana. Nav izslēgts, ka jauno valdību apstiprina Saeimas mazākums ar netiešu „Saskaņas" atbalstu, kā tas bija, vēlot Saeimas Prezidiju, kad, tai nepiedaloties balsošanā, nemaz nav nepieciešams gūt parlamenta vairākuma atbalstu.
Valsts prezidents otrdien pēc tikšanās ar visām Saeimā ievēlētajām partijām tām deva laiku līdz 26. novembrim, lai vienotos par iespējamo nākamo koalīciju. Tagad gaidīsim, vai būs arī kāds konkrēts rezultāts.
23.11.2018.