Vārds „animācija" tulkojumā no latīņu valodas nozīmē ‘atdzīvināšana'. To
var skaidrot arī kā attēlu secīgu rādīšanu, lai panāktu kustības
ilūziju. Animācijas filmu var uzskatīt par mākslas darbu, kura tapšanas
procesā iesaistās daudzi dažādu profesiju cilvēki.
Sadarbībā ar
projektu „Karjeras atbalsts izglītojamajiem vispārējās un profesionālās
izglītības iestādēs" ar lekciju par profesijām animācijā Liezēres
pamatskolā viesojās biedrība „Multenkulten". Tā ir animācijas studija,
kura piedāvā dažāda vecuma cilvēkiem pašiem veidot un iepazīt animācijas
filmu profesionālu animatoru vadībā.
Apmeklējot nodarbību, skolēni uzzināja daudz interesanta par jaunajām tehnoloģijām un kino. Noklausoties Ivara Šmita lekciju par animāciju – kā tā top, kādi jaunumi ir animācijā Latvijā un pasaulē, kādas personības strādā šajā jomā -, skolēni iepazina tādas profesijas kā režisors, animators, scenārists, operators, skaņu režisors, filmu mākslinieks, producents. „Katrai no šīm profesijām ir sava specifika, piemēram, scenārija rakstīšana ir amatprasme, un tam nepietiek tikai ar spilgtu iztēli vien. Scenārijam jābūt ar dramaturģisku uzbūvi un arī vizuāli aprakstošam. Savukārt režisoru var uzskatīt par filmas tēvu – viņš pieraksta idejas un tad, kad top scenārijs un filma, tās radoši izmanto. Režisors var izdomāt un zīmēt tēlus pats, bet var arī pieaicināt mākslinieku. Galu galā tieši režisors ir tas, kurš izlemj, kurus tēlu variantus filmā izmantos. Viņa ziņā ir arī izdomāt, kā tēli kustēsies, tāpēc režisors sadarbojas ar animatoru, izstāstot tam savu ieceri," skaidroja Ivars.
Animācija top stop motion tehnikā – animators pabīda zīmēto tēlu mazu gabaliņu uz priekšu, nofotografē vai nofilmē kadru, pabīda vēl, atkal nofotografē, un tā šis darbības princips atkārtojas un atkārtojas. Nofilmēto skatoties, tēli iegūst šķietamu kustību. Skolēni uzzināja, ka animatoram jābūt ļoti pacietīgam, rūpīgam, viņam jāprot arī labi zīmēt, lai precīzi varētu atveidot mākslinieka radītos tēlus un īstenot režisora iecerēto filmas raksturu, bet filmu māksliniekam jābūt ļoti daudzpusīgam, jo viņš nestrādā tikai animācijas studijā vien.
Kad ir gatava tā sauktā „melnā animācija", katru zīmējumu vajag pārzīmēt rūpīgāk. Tad talkā nāk animatora asistents, kas pārbauda, vai tēli ir pareizās proporcijās atbilstīgi mākslinieka iecerei. Savukārt operators kontrolē, vai kadrā viss ir kārtībā, uzstāda pareizās gaismas un skatās, lai filmēšanas fons nebūtu tādā pašā krāsā kā tēli vai to apģērbi, citādi tie „saplūdīs" kopā un nebūs redzami.
Katrai filmai ļoti svarīga ir skaņa un mūzika. Mūziku rada komponists, kuru uzrunājis režisors, bet par skaņas kvalitāti atbildīgs ir skaņu operators, kas ar speciālu tehniku vada ieskaņošanas procesu studijā ar piemērotu akustiku un labu skaņu izolāciju.
Lai filma būtu gatava, nepietiek ar pāris mēnešiem, ja tā ir garāka, var paiet pat daži gadi, kamēr visi minēto profesiju pārstāvji vienotā komandā veic savu darbu. Filmas tapšanas procesā iesaistās vēl viens ļoti svarīgs cilvēks, kurš Ivara stāstījumā tika salīdzināts ar vecmāmiņu: „Ja režisors ir kā tēvs, tad producentu var uzskatīt kā filmas omi. Kad radusies ideja par filmu, režisors ieceri vispirms izstāsta producentam. Viņš organizē filmas tapšanu – sagatavo izmaksu tāmi, raksta projektu, piesaista valsts vai privāto finansējumu. Producents sameklē arī minēto profesiju pārstāvjus, kuri piedalīsies filmas veidošanā, kontrolē tās radīšanas gaitu, darba izpildes laiku." Kad filma ir pabeigta, producents sūta to uz filmu tirgiem jeb pičiem, kur pulcējas televīzijas pārstāvji, kuri nopērk filmu demonstrēšanai saviem skatītājiem.
Izsekojuši filmas tapšanas aizkulises un iepazinuši animācijas profesiju slavenākos pārstāvjus Latvijā, skolēni uzzināja, ka ar animāciju saistītās profesijas var studēt speciālās augstskolās, apgūstot animācijas pamatprincipus un dažādu animācijas filmu veidošanas tehniku.
Pēc saistošās, izzinošās lekcijas divu dienu darbnīcās 1.-9. klases skolēni, PI grupas „Kamenīte" audzēkņi un skolotāju kolektīvs animēja savas filmiņas, praktiski apgūstot stop motion animācijas tehniku. Pirms tam bērni un jaunieši bija radoši pastrādājuši – savu vizuālās mākslas skolotāju vai audzinātāju vadībā zīmējuši un aplicējuši tēlus konkursa dzejoļiem-uzvarētājiem, kuru autori ir Madara Sirmā, Jana Anna Larina, Jēkabs Stepiņš, Rodrigo Patriks Sīpolnieks, Terēze Stepiņa, Endijs Krists Prokiraitis, Sintija Briede, Kate Apine, Esmeralda Inga Aļeksejeva un Mareks Baumanis.
Vadoties pēc bērnu un jauniešu iecerēm, kā arī biedrības „Multenkulten" profesionāļu Ivara un Evelīnas ieteikumiem, šajās dienās tapa kopīgi veidotā īsfilma „Liezēres bērni Latvijai", kuru skolas kolektīvs un viņu atbalstītāji varēja noskatīties 15. novembrī, bet 17. novembra vakarā šī filmiņa tiks demonstrēta Liezēres kultūras namā pasākumā, kas tiks veltīts Latvijas 100. dzimšanas dienas atzīmēšanai. Priecē, ka bērnu, viņu vecāku, pedagogu un animatoru kopdarbs radījis lielisku dāvanu Latvijai tās simtgadē.
Paldies par finansiālo atbalstu Madonas novada pašvaldībai, Liezēres pagasta pārvaldei, ziedotājiem no „Ozoliņa-Medņa piemiņas stipendiju fonda". Noteiktu naudas summu filmiņas radīšanai varēja piesaistīt arī, pateicoties projektam Nr. 8.3.5.0/16/I/001 „Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs" – „Animācijas brīnumdari". Arī biedrība „Multenkulten" deva savu artavu filmas tapšanā – būtībā daļu darba veicot pēc brīvprātības principa, tāpēc īpašs paldies nodarbību vadītājiem Ivaram Šmitam un Evelīnai Zvirbulei, kā arī „Multenkulten" darbiniecei Kristīnai Šmitei, kura piedalījās filmas pēcapstrādē.
16.11.2018.