Mūsdienās muzeju izstāžu zālēs un mākslas galerijās tiek eksponēts tas, par ko vēl nesenā pagātnē muzeju gājēji šausminātos un paši sev vaicātu – vai tad tā ir māksla? Daudzi šajā kategorijā ievietos arī grafiti darbus. Grafiti vidusmēra cilvēkam saistās ar ēku fasādēm vai garāžu sienām, uz kurām ar krāsas baloniņu ir uzpūsts vairāk vai mazāk nesaburtojams teksts.
Par šo faktu nepriecājas nedz ēkas īpašnieks, nedz pašvaldība, nedz arī garāmgājējs, kam nākas uzlūkot mistiskā repera „G-unit", ar kura daiļradi, visticamāk, tā arī neizdosies iepazīties, vārdu.
Realitātē līdzās šiem ķēpājumiem, ko nekā citādi kā par vandalismu un sīko huligānismu nosaukt nevar, pastāv arī darbi, kurus nav kauns eksponēt Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs, un ikvienam interesentam šie darbi izstādē „Lec pār krūm'!" būs apskatāmi līdz pat marta beigām.
Māju stūrus nomaina pret planšetēm
Izstādē aplūkojamo darbu, kas veidoti stencil (trafareti) un aplikācijas tehnikā, autori ir Zahars Znaidjonovs un Dainis Purens. Abi atzīst, ka tā nopietni ar šo ielu mākslas paveidu aizrāvušies pirms aptuveni gada, kad tikuši pie piemērotām telpām, par ko paldies Madonas bērnu un jauniešu centram. Protams, abi savulaik bija izgājuši arī fāzi, kad skaitījās stilīgi uzpūst uz sienām savu vārdu vai simbolu, taču nu jau viņi uz šādām aktivitātēm, ko daži joprojām uzskata par aizraujošām, raugās kā uz vandalismu.
Kāpēc neizpaust sevi tradicionālākos vizuālās mākslas veidos?
Uz jautājumu, kāpēc nav izvēlējušies sevi izpaust tradicionālos vizuālās mākslas veidos, abi puiši atbild, ka tieši grafiti un stencil ir tas, kas viņus piesaista vairāk.
– Ja vēlies labi gleznot, tad tev ir jāiet mākslas skolā, kur tev potēs, kā pareizi zīmēt vecas vāzes un ķirbjus, savukārt stencil es apguvu, sēžot mājās pie datora, vienkārši lasot un skatoties pamācības, – savu viedokli pauž Zahars Znaidjonovs.
Viņa cīņubiedrs mākslas frontē Dainis atzīst, ka pagaidām vēl cilvēki ielu mākslas formas uzlūko ar aizdomām, jo tas ir kaut kas jauns. Viņš pats savulaik ar grafiti ir izdaiļojis savu draugu istabas, Daiņa veikumu var aplūkot arī mūzikas klubā „Grifs", „Smeceres krogā", kā arī jauniešu brīvā laika pavadīšanas centrā Jaunlazdonā.
– Nākas sastapties ar divu veidu publiku. Vieniem jebkas, ko attēlosim, būs slikti. Ja tas ir uzpūsts ar krāsas baloniņu, nevis gleznots, tad tas ir vandalisms, taču es uzskatu, ka nav korekti salīdzināt to, kas ir uzķēpāts uz ēku sienām, ar to, ko darām mēs. Ja tu darbu veido ar domu, atrodi labāko krāsu salikumu un šo darbu veic tehniski pareizi, tad šis darbs pāriet jau citā līmenī, – norāda Dainis Purens.
Izstādē, aplūkojot viņu darbus, tiešām nācās secināt, ka tos salīdzināt ar Madonas ēku izraibinātajām sienām būtu nevietā.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 28.02.2008.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
AGRA VECKALNIŅA foto