Koks – dzīvs un dabisks materiāls, kuram, gadiem ejot, vērtība tikai aug. Tas vienmēr ir bijis iecienīts mēbeļu ražošanā. Arī Rolands Briežkalns no Sauleskalna par savu vaļasprieku un darbu ir izvēlējies dažādu mēbeļu izgatavošanu tieši no koka.
– Koks ir īpašs materiāls. Man tas ir bijis tuvs no agras bērnības, kad rotaļājoties uzcēlu mājiņu koku zaros. Jau, mācoties pamatskolā, sapratu, ka savu dzīvi vēlos saistīt ar galdniecību. To bija pamanījuši arī mani vecāki un darbmācības skolotājs, tāpēc pašsaprotami likās, ka pēc pamatskolas absolvēšanas izvēlējos Cēsu arodvidusskolu, kur apguvu mēbeļu galdnieka arodu. Tālāk devos mācīties uz Talsiem, kur ieguvu zeļļa diplomu. Lai turpinātu mācības un būtu meistars, ir nepieciešama astoņu gadu darba pieredze, tāpēc šobrīd cītīgi strādāju, lai to iegūtu un varētu piepildīt savas ieceres, – stāsta Rolands Briežkalns. – Pirms apmēram diviem gadiem izveidoju galdniecību, kur gatavoju visdažādākās lietas no koka. Dažādu stilu mēbeles, specifiskus priekšmetus, lietas, ko nevar nopirkt veikalā. Katrs mans darbs ir unikāls un neatkārtojams. Man svarīgi ir izprast koka būtību, būt saskaņā ar dabu. Pirmo pieredzi guvu jau pamatskolā, kad izgatavoju putnubūrīšus un citus vienkāršākus priekšmetus. Cēsīs un Talsos apguvu daudz interesantākas lietas – suvenīrus, lādītes, medaļas. Kā diplomdarbu gatavoju gultu. Laika gaitā darbojoties gūstu lielāku pieredzi, līdz ar to arī darbi kļūst glītāki un kvalitatīvāki. Arī visus kokgriezumus veicu pats.
Šobrīd Rolands visu savu laiku velta kokam, bet, kad bija vairāk brīva laika, nodarbojās ar dažādām sportiskām aktivitātēm.
– Mani vienmēr ir interesējis sports. Agrāk nodarbojos ar kultūrismu, sporta cīņām, jāšanas sportu. Spēlēju florbolu un futbolu. Diemžēl šobrīd tas viss ir ieguvis mazsvarīgu lomu manā dzīvē, – atzīst Rolands. – Brīvajos brīžos cenšos doties makšķerēt. Patīk daba. Arī savas idejas smeļos mežā. Skatoties uz augošiem kokiem, es rodu iedvesmu, un idejas pašas pie manis atnāk. Vērojot zarus, jau redzu, kā tas izskatītos manis darinātajās mēbelēs. Man patīk atšķirties, būt citādākam. Pēdējā laikā ar interesi pētu koka darbus, kuros ir izmantoti dažādi stili. Šobrīd vēlos pamēģināt mēbeles, kur ir izmantoti epoksīda sveķi, koks un akmens kopā. Izgatavoju arī bambusa mēbeles. Tas ir pavisam citādāks darbs un tehnika. Interesantākais darbs, kas patīk man pašam, ir bērnu gultiņa no bambusa. Pozitīvais ir tas, ka šī materiāla mēbeles var izmantot gan ārā, gan iekštelpās, un arī to var apstrādāt dažādās tehnikās. Pats esmu iecienījis bambusu apdedzināt.
Lai gan darbs ar koku ir ļoti interesants un radošs, Rolands Briežkalns saskata arī negatīvās iezīmes.
– Vislielākā problēma ir ar materiālu. Bieži iegūstu koku, kas ir nepareizi kaltēts, līdz ar to ir problemātiski no tā kaut ko izgatavot. Pēdējā laikā sastopos ar agresīvi kaltētu materiālu. Jau apstrādāšanas laikā tas maina savu formu, mēdz saplīst, – uzsver Rolands. – Būtiska nozīme ir arī koka sugai. Cietāks materiāls būs ozolam un osim, līdz ar to vieglāk strādāt. Osim, piemēram, ir ļoti trausla šķiedra. Priede ir ļoti mīksts materiāls, kas pie mēbeļu izgatavošanas ir negatīvs aspekts. Lielākoties es izmantoju tikai osi, jo tam ir ļoti skaista šķiedra, kas veido visdažādākos rakstus. Man ļoti patīk darbs ar koku, jo tas neļauj atslābt. Visu laiku tiek domāts gan par rezultātu, gan kā īstenot kādu ieceri. Cenšos izmantot dažādus kokmateriālus, arī zarus un celmus. Manuprāt, mūsdienās cilvēki vairs nespēj novērtēt, ko sniedz daba, cik tā ir nozīmīga ikvienam. Šķiet, ka cilvēki, skatoties uz mežiem, redz tikai naudu. Tā kā pats bieži esmu mežā, jo paralēli darbam ar koku vācu arī dažādus ārstniecības augus, esmu novērojis, ka paliek arvien vairāk egļu, priežu un bērzu. Ošiem ļoti bieži piemetas slimības, kuru ietekmē nopūst saknes un koki nogāžas. Ja to laikus nenovāc, tas sapūst. Tas ir skumjš faktors mūsdienās. Ļoti labs materiāls bieži aiziet postā, jo varbūt mežu īpašnieku nezināšana vai nevēlēšanās ko darīt šādās situācijās nospēlē galveno lomu.
Līdz ar mēbeļu un citu priekšmetu izgatavošanu Rolands arī restaurē mēbeles, kas ir pavisam cita veida darbs.
– Pats interesantākais darbs, ko esmu restaurējis, ir 1982. gada Rolls Royce salona koka apdare. Un šis darbs man sniedz iespēju arī ceļot. Pavisam nesen atgriezos no Francijas, kurp kopā ar draugu no skolas laikiem devos restaurēt pils jumtu. Bet, domājot par nākotni, vēlos pabeigt mācības un kļūt par meistaru, lai savā galdniecībā varu uzņemt mācekļus un dot viņiem visu to, ko pats esmu apguvis, – cer Rolands Briežkalns.
Foto no personiskā arhīva
16.11.2018.