Augot tehnoloģiju progresam, aizvien lielāku lomu mūsu dzīvē ieņem dators. Jo vairāk mēs lietojam datoru, jo vairāk kļūstam no tā atkarīgi. Dažkārt liekas pat neiespējami dzīvot bez datora. Piemēram, banku sistēmas ir gandrīz pilnībā datorizētas, arī skolas sāk pāriet uz tā saukto e-klasi, nauda arī pamazām pāriet uz "virtuālo" formātu, proti, aizvien vairāk mēs izmantojam kredītkartes.
Dažkārt pat nākas aizdomāties līdz tam, ka varētu tikt radīts mākslīgais intelekts, ko nevis kontrolē cilvēks, bet cilvēku kontrolē dators.
Manuprāt, jau tagad pietiekami daudz cilvēku ir kļuvuši atkarīgi no datoriem un interneta, respektīvi, no datora piedāvātajām iespējām. Ja nemaldos, to tik tiešām jau pieskaita pie atkarībām. Gluži tāpat kā alkohols tas atņem veselo saprātu, un cilvēks sāk dzīvot citā pasaulē, nereti neredzēdams, kas notiek apkārt.
Interneta un spēļu atkarība, manuprāt, ir slimība. Tikai šī slimība ir bīstamāka, jo reti kurš apzinās, ka ir slims, un neviens neatzīsies, ka ir atkarīgs no interneta vai spēlēm. To viegli var novērot interneta salonos, kur pusaudži uzturas visu dienu, neiedami uz skolu, bet tikai sēdēdami un spēlēdami spēlītes. Taču šīs spēles iespaido psihi tik tālu, ka cilvēkam sāk zust realitātes izjūta, viņš domā, ka joprojām ir spēlē, un dažkārt var pat apdraudēt apkārtējos.
Domāju, ka datora atkarību dažos gadījumos vajag ārstēt piespiedu kārtā, jo citādi atkarīgais var nodarīt pāri sev vai citiem. Galu galā šādu gadījumu Latvija jau ir piedzīvojusi, un nemaz nerunāsim par to globālā ziņā, kad ik dienu kāds cieš no šādu apsēsto uzvedības.
Mākslīgā intelekta jautājums ir apskatīts n-tajās grāmatās, bet mēs jau patiesi sākam tuvoties zinātniskās fantastikas romānos aprakstītajām kataklizmām. Cilvēks ir kļuvis atkarīgs no datora. Vislabākais piemērs mākslīgajam intelektam ir virtuālā šaha versija. Cilvēks kādu dienu radīs ko vairāk par vienkāršu spēli, kas spēj izdomāt 100 gājienu uz priekšu, viņš radīs intelektu, kas beigu beigās apdraudēs viņu pašu un cilvēkus, kas ir apkārt.
Es gan nesaku, ka dators ir jāmet pret sienu vai miskastē, jo tas ir gatavais "sātana iemiesojums", bet robežu tomēr vajadzētu iemācīties novilkt, citādi var ciest daudzi.
Cilvēkam ir jāapzinās, ka "radīt" otru cilvēku ir nereāli, ka pat tad, ja izgudrotājiem tas izdosies, radītais brīnums beigās vai nu pakļaus savus radītājus, vai pat tos iznīcinās.
Nedrīkst aizmirst par pasauli, kurā dzīvojam, nedrīkst dzīvot daļu savas dzīves virtuāli, atstājot realitātei mazāk laika nekā virtuālajai pasaulei. Cilvēkam ir jākontrolē dators, nevis datoram – cilvēks.
Autors: ARTŪRS ECĒTĀJS