Kad pasaulē ieradās Ilonas Apines mazdēls, viņa arvien vairāk sāka pievērsties interesantām un radošām nodarbēm, lai iepriecinātu mazbērnu.
Lai gan ar dažādiem rokdarbiem vairāk nodarbojas rudenī un ziemā, kad vakari ātrāk satumst un āra darbi padarīti, Ilonai radošais ir sirdslieta un darbošanos neietekmē ne gadalaiki, ne laikapstākļi.
Ja būtu iespējams, rokdarbi būtu tas, ko viņa varētu darīt bez apstājas. Bet ir darbs un ikdienas pienākumi, kas neļauj visu laiku pavadīt šujot, adot un tamborējot.
– Esmu augusi un visu mūžu dzīvoju Ozolos. Ilgu laiku strādāju bibliotēkā, bet sapratu, ka tā nav mana vieta. Ļoti patīk lasīt grāmatas, bet tas ir pavisam citādāk nekā strādāt par bibliotekāri. Tad sekoja darbs pirmsskolas izglītības iestādē par pedagoga palīgu. Darbs ar bērniem ir aizraujošs, un tajā ir grūti strādāt, ja nav radošu ideju. Bērniem nepārtraukti interesē jaunas lietas, un galu galā ir jāzina, kā viņus nodarbināt, radīt interesi, – stāsta Ilona Apine. – Mainījās situācija izglītības jomā. Lai strādātu par pedagoga palīgu, bija nepieciešama attiecīgā izglītība, un tā es zaudēju šo darbu, bet joprojām esmu tuvu bērniem, jo strādāju pirmsskolas izglītības iestādē par tehnisko darbinieku. Katrs brīvais brīdis tiek pavadīts darbojoties ar rokdarbiem. Es adu, tamborēju un, kad piedzima mazdēls, sāku pievērsties attīstošo grāmatiņu un kubu darināšanai. Agrāk tika adīti džemperi un jakas, bet esmu pamanījusi, ka šobrīd tie vairs nav aktuāli. Bet vienmēr būs nepieciešami cimdi un zeķes. Tiem ir nezūdoša vērtība. Tāpat joprojām ir interese par jaundzimušo zābaciņiem un cepurītēm.
Arvien biežāk mammām parādās interese par rotaļlietām, kas darinātas no dabiskiem materiāliem, kas ir roku darbs un attīsta bērna domāšanu, sīko motoriku, kā arī bērns vieglāk apgūst krāsas un formas. Arī Ilona mazdēlam vēlējās uzdāvināt šādu rotaļlietu un, meklējot shēmas, kā adīt jaundzimušā komplektiņu, atrada attīstošās grāmatas.
Turpina Ilona Apine: – Internets mūsdienās ir ļoti laba lieta, jo tur ir iespējams atrast visdažādāko informāciju. Tur pirmo reizi ieraudzīju šādas grāmatiņas un nolēmu arī pati tādu pagatavot. Teikšu, ka tas nav sarežģīts darbs, bet ir nepieciešama liela pacietība, laiks un daudz dažādu materiālu. Un, protams, dažādas idejas. Sāku ar attīstošajiem kubiem. Pirmie tika tamborēti no košām krāsām, lai piesaistītu bērna uzmanību, jo, kā zināms, bērniem patīk krāsas, sīkas detaļas, skaņas. Gan kubi, bumbas, gan šīs grāmatas ir ļoti noderīgas rotaļlietas. Tās attīsta radošumu, domāšanu. Darbinot pirkstu galu sīko motoriku, attīstās smadzeņu darbība. Rotaļājoties ar grāmatiņām, bērns paplašina savu redzesloku, trenē pacietību un uzmanību. Atkarībā no tā, kāda veida grāmatiņa, bet bērnam ir iespējams apgūt krāsas, formas un lielumus. Šādā veidā mazais var iemācīties skaitīt, atpazīt burtus un ciparus. Rotaļājoties izmanto secīgas darbības, ļauj iepazīt likumsakarības un izprast kopsakarības. Šāda veida rotaļlietas ir ļoti svarīgas augšanas un attīstības procesā. Rotaļlietu krāsu nianses, materiāls un forma attīsta ne tikai bērna maņu pasauli, bet arī estētisko gaumi.
Lai radītu personisku un mīļu rotaļlietu bērnam, ir jābūt milzu pacietībai, bet vispirms ir jāapjauš, kas tiks attēlots grāmatā, ko bērns, ar to rotaļājoties, attīstīs. Tāpat jārēķinās, ka tas ir darbietilpīgs process.
– Vispirms ir nepieciešama ideja, tad jāsaprot, kādi materiāli tiks izmantoti, kas tiks attēlots. Es idejas meklēju internetā. Joprojām skatos dažādas meistarklases, tāpat sekoju informācijai, kur citas rokdarbnieces pērk materiālus un kādus labāk iegādāties. Diemžēl mūsu veikalos ar to ir problēmas. Meklēju internetveikalos. Piemēram, grāmatiņās vislabāk ir izmantot korejiešu filcu, kas ir biezāks, nav tik pūkains, – pieredzē dalās Ilona. – Domāju, ka vieglāk ir arī tām rokdarbniecēm, kuras pašas prot skaisti zīmēt. Man tas sagādā problēmas, tāpēc trafaretus meklēju internetā. Bieži gadās, ka trafareti ir ļoti maza izmēra, tad tie ir jāpārzīmē, lai būtu vajadzīgajā lielumā. Svarīgi mazajām bērnu rociņām ir, lai grāmatu ir viegli noturēt un pāršķirt lapas, lai tā ir stingra, tāpēc starp auduma lapām lieku speciālu materiālu, ko sauc par dublerīnu, kas ar gludekli tiek pielīmēts. Izmantoju dabiskus materiālus –
kokvilnu, filcu, koka detaļas. Vislielākā uzmanība jāpievērš tieši tam, kā šīs detaļas tiek piestiprinātas, cik tās ir drošas bērna veselībai. Visam ir jābūt ļoti stingri piestiprinātam, lai bērns rotaļu procesā kaut ko nenorauj. Lai bērnam radītu lielāku interesi, gan starp lapām, gan atsevišķās detaļās var ievietot čaukstošus materiālus, piemēram, ļoti labi noder stingrais ziedu ietinamais papīrs. Parasta folija nederēs, jo no biežās lietošanas tā zaudēs savu funkciju, saplīsīs. Internetā var atrast arī dažādus zvaniņus, pīkstuļus, kas rada skaņas. Esmu ne tikai šuvusi, bet arī tamborējusi grāmatiņu, taču sapratu, ka šī tehnika neder, jo tā ļoti ātri nolietojās, kļuva vizuāli nepievilcīga. Tamborētajām detaļām vislabāk der kokvilnas diegi vai dzija, vilna nebūs piemērota. Arī kubus nav tik viegli pagatavot, jo, ja tiks sašūti kopā gabaliņi un piepildīti ar sinteponu, tie būs pārāk mīksti, bezformīgi. Ir nepieciešamas speciālas porolona sagataves. Iespējams, pamēģināšu uztaisīt kubu, kur par pamatu tiks izmantotas virtuves švammes. Domāju, tad kubs būs stabils. Arī grāmatiņu lapas pildu ar sinteponu, tad tās kļūst biezākas, stingrākas. Šīs grāmatiņas ir iespējams mazgāt veļasmašīnā, bet saudzīgajā režīmā, noteikti nevajag izmantot veļas mazgāšanas līdzekļus. Mazās detaļas var izmazgāt ar zobu suku zem krāna, jāļauj tām lēnām un kārtīgi izžūt.
Attīstošās grāmatiņas ir pielāgojamas dažāda vecuma bērniem. Attiecīgajā vecumposmā tās kaut ko attīsta un iemāca.
– Esmu dzirdējusi, ka šīs grāmatiņas jebkurā vecumā rada interesi bērnos par rotaļāšanos, jo tās ir citādākas un piesaista uzmanību, – uzsver Ilona. – Ir jādarbojas ar bērnu, jāstāsta, kas ir attēlots, jāparāda. Mazākajiem interesantas būs arī vienkāršākas grāmatas ar trim krāsām, dzīvniekiem. Lielākiem bērniem šādā veidā var mācīt alfabētu, skaitīšanu, arī auklu sasiešanu. Grāmatiņās ir iespējams attēlot pasaku, dažādas spēles, piemēram, atrast pārus. Var izveidot labirintus, kur zem stingrā tilla ir savērtas pērlītes, kuras var stumdīt un bīdīt, izveidot dažādas grūtības pakāpes. Var izveidot pulksteni, dažādus matemātikas uzdevumus. Caur šīm grāmatām bērns apgūst gadalaikus, emocijas. Šis ir tas darbs, kur ļaut vaļu fantāzijai. Protams, jāseko līdzi, kas bērnam ir aktuāli, kas patīk, rada interesi un prieku. Grāmatās var iekļaut dažādus tematus vai katrā – tikai vienu. Kad pirmā grāmatiņa ir uztaisīta, rodas vēlme gatavot vēl un vēl. Galvā rodas arvien jaunas domas un idejas, gribas to visu arī realizēt. Bet vislielākais gandarījums ir redzēt, ka tevis darinātā grāmatiņa vieš prieku un interesi bērnā un tā nestāv mantu kastē bez pielietojuma, bet tiek rūpīgi apskatīta, viss tiek izmēģināts atkal un atkal. Tā ir arī brīnišķīga dāvana bērnam svētkos. Zinu, ka mans darbs nav veltīgs un kādam tas sagādā lielu prieku.
09.11.2018.