Lielāko dzīves daļu esmu pavadījusi Kurzemē un Zemgalē. Taču kādreiz liktenis spēj izspēlēt arī tādu joku, ka savas vecumdienas iznāk nodzīvot vietā, par kuras esamību biji tikai dzirdējis, bet apciemot nav sanācis. Tā ir Madona.
Latvija jau nu nav liela, bet biju iedomājusies, ka šī pilsēta atrodas līdzenā vietā.
Nu ir pagājis gads, un varu dalīties iespaidos, ko šajā laikā esmu piedzīvojusi. Pirmais pārsteigums bija, ka šeit nav līdzenums, bet kalni un lejas.
Pirmo meklēju bibliotēku. Kāds zēns man parādīja Biržu ielu un sacīja, ka augšā esot muzejs un bibliotēka. Maniem 78 gadiem tas bija liels pārgājiens, kaut iela nav gara. Bet nekur nebija soliņa, kur atpūsties. To nav arī Rīgas un Blaumaņa ielā, tāpat citur, izņemot tās, kur ir autobusa pieturas. Rodas iespaids, ka Madonā nav padomāts par veciem cilvēkiem.
Esmu biežs viesis Ventspilī. Tur gandrīz vai pēc katriem 50 metriem ir soliņi un soliņa galā – atkritumu urna. Tāpēc pilsēta ir tīra: neredzēsi, ka vējš dzenā tukšas plastmasas pudeles un papīrus. Turpretī Madonā pagājušajā ziemā novēroju, ka sniegā trotuāra malā nomestas tukšas pudeles un citi atkritumi, jo atkritumu urnas ir ļoti reti izvietotas.
Tagad pastāstīšu par labo, ko esmu piedzīvojusi gada laikā Madonā. Bibliotēkā mani sagaidīja ļoti jaukas darbinieces, iepazīstināja ar noteikumiem un piedāvāto pakalpojumu klāstu. Biju patīkami pārsteigta uzzinot, ka reizi mēnesī varu (nespējas gadījumā) saņemt grāmatas mājās. Pirmajā brīdī tas šķita kaut kā neticami. Jautāju – cik tas maksā? Neko – skanēja atbilde. Šo pakalpojumu jau man ir nācies izmantot. Ļoti priecājos par šādu iespēju. Kaut vairāk būtu tādu bibliotēku Latvijā!
Arī par medicīnas pakalpojumiem varu teikt tikai to labāko. Mana ģimenes ārste daktere Anita Klūga nekad nenodalīs savu darba laiku no brīvdienām. Atradīs iespēju arī brīvdienā piezvanīt un apmeklēt savus klientus, painteresēties, kā jūtas, kā ir ar veselību. Slimošanas laikā iepazinos arī ar medmāsiņu Ligitu – kaut vairāk mums būtu tik atsaucīgu medmāsu!
Pārdomu noslēgumā Latvijas simtgadē novēlu Madonas novada pašvaldības domei vairāk padomāt par mums, vecajiem. Ne jau visu dienu gribam sēdēt istabā. Varam arī paši aizstaigāt uz aptieku vai veikalu, vai vēl kur citur – savām kājām, bet pietrūkst soliņu, kur atpūsties.
06.11.2018.