Cesvaines novada pirmsskolas izglītības iestādē „Brīnumzeme" jau divpadsmit gadu strādā Jana Medniece. Kā pati atzīst, būt skolotājai – tas ir viņas sirdsdarbs. Paralēli pamatdarbam Janai ir ļoti daudz vaļasprieku, un viens no tiem ir ceļošana.
Jana Medniece stāsta: – Šis ir mans galvenais vaļasprieks, un reizi gadā cenšos kaut kur aizbraukt. Augustā kopā ar kolēģi devāmies uz Itāliju. Skaista valsts, kur noteikti atgriezīšos. Tuva man ir arī Norvēģija un tās daba, īpaši kalni. Jau plānoju nākamo ceļojumu un esmu izvēlējusies Slovākiju. Daba man ļoti patīk, jo tā ir atpūta, relaksācija no ikdienas steigas. Prieks vienmēr ir doties ciemos pie māsām uz ārzemēm, bet pati gan es negribētu dzīvot prom no Latvijas. Man patīk pieņemt dažādus jaunus izaicinājumus. Esmu vadījusi angļu valodas pulciņu bērnudārzā. Šobrīd esmu projekta „Veselai un laimīgai ģimenei Cesvaines novadā" koordinatore. Jau pavisam drīz būšu apguvusi arī Montesori pedagoģiju. Esmu sapratusi, ka nespēju apstāties pie kaut kā viena, man nepārtraukti vajag augt un pilnveidoties.
„Ozolkalna klēts" saimniece Līga Kuba Cesvaines pirmsskolas izglītības iestādē „Brīnumzeme" vadīja deju nodarbības, un, pateicoties viņas zināšanām un prasmēm, Jana uzauda savus tautastērpa brunčus.
– Latviskais vienmēr ir bijis mans, un tas mani nomierina. Man patīk mūsu tautas tradīcijas, latviskie priekšmeti, zīmes un raksti. Arī svētkos cenšos piekopt mūsu tradīcijas. Ziemassvētkos vienmēr būs deviņi ēdieni, vienkārša svētku eglīte ar koka vai salmu rotājumiem un baltas svecītes. Mans mērķis jau ilgāku laiku bija par godu Latvijas simtgadei noaust tautiskos brunčus. Pirmā diena pie stellēm nesolīja neko labu, jo šis darbs man neveicās. Bet es nepadevos, pati zīmēju rakstu un turpināju aušanu. Tā kā esmu cesvainiete, arī brunču rakstā ir ietverti motīvi, kas man asociējas ar šo novadu, – pelēkā, zaļā un sarkanā krāsa, pils torņi. Intensīvi strādājot, brunčus pabeidzu trīs dienās. Uzskatu, ka darīt pašam ir daudz labāk, jo šim darbam ir pievienotā vērtība. Iegūstot jau gatavu materiālu, tās ir neaprakstāmas izjūtas, prieks un gandarījums. Aušana ir brīnišķīga nodarbe, jo, tiklīdz apsēdos pie stellēm, man aizmirsās viss, kas ir apkārt. Es tik ļoti atbrīvojos, uzlādēju savu enerģiju, relaksējos. Katrai iesaku pamēģināt un uzaust savus brunčus. Tā ir vērtība. Un nemaz nav nepieciešams aust īpaši kādiem svētkiem, jo ir pieejami dažādi diegi un var noaust savus brunčus, kas ir valkājami arī ikdienā, – atzīst Jana Medniece. – Savukārt 27. oktobrī devos uz Krustpili, kur darināju savas pastalas. Arī šis darbs man padevās ļoti viegli, laikam tāpēc, ka pašai ir liela vēlme to darīt. Uzskatu, ja ir gribēšana, tad nekas nav par sarežģītu. Ja esmu nospraudusi sev mērķi, es eju un daru, neapstājos pusceļā. Šobrīd esmu nolēmusi pati uzaust jostu. Ir skices arī blūzei. Tā noteikti būs stilizēta, atbilstoši mūsu gadsimtam.
Vēl viens Janas vaļasprieks noteikti ir sports. – Tā ir mana lielā aizraušanās. Patīk piedalīties velobraucienos, pārgājienos. Jau kopš skolas laikiem aktīvi esmu iesaistījusies visdažādākajās sacensībās. Man patīk dinamika, neesmu cilvēks, kurš var mierīgi nosēdēt, man vajadzīgas kustības, aktivitātes. Laikam tāpēc mans darbs ir arī mans hobijs. Nespēju iedomāties nevienu dienu bez darba ar bērniem. Man ir nepieciešama šī darbošanās ar viņiem. Piekrītu, kad saka, ka, esot kopā ar bērniem, tu pats nenoveco. Vienmēr ir enerģija iet, darīt, mēģināt ko jaunu, pielāgot to sev, savām interesēm. Pati veidoju dažādas spēles, lai bērniem bērnudārzā būtu iespēja darboties gan radoši, gan izglītojoši. Cenšos viņus attīstīt un pilnveidot caur dažādām nodarbībām. Šobrīd strādāju arī pie dažādu Montesori materiālu izgatavošanas. Tieši šie radošie darbi ir mana atpūta, kad aizmirstu visu apkārt notiekošo, ikdienas stresu. Šobrīd varu teikt, ka esmu savā īstajā vietā.
02.11.2018.