Jau otro gadu Madonas rajona bibliotēkas konferenču zālē februārī tiek rādīta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) veidota izstāde. Šogad tā veltīta pasaulē pazīstamākā latviešu izcelsmes arhitekta Gunāra Birkerta radošajam veikumam.
Līdz šim izstāde „Birkerta bibliotēkas" bija skatāma tikai Rīgā. Madona ir pirmā vieta, kur to parāda apmeklētājiem Latvijas perifērijā.
– Izstāde tapa pagājušā gada novembrī ar mērķi, ka tā būs kā starts jaunās bibliotēkas pamatakmens ielikšanai, kas bija plānots 2007. gada 18. novembrī, – sanākušajiem teica LNB izpilddirektore Dzintra Mukāne. – Diemžēl pamatakmens netika ielikts, bet izstāde ir tapusi. To veidojām sadarbībā ar aģentūru „Jaunie trīs brāļi", kas ir projekta „Gaismas pils" realizētāja, un latviešu izcelsmes Amerikā dzīvojošo arhitektu Gunāru Birkertu. Profesors dzimis 1925. gadā un joprojām ir praktizējošs arhitekts – mums ir tas gods un tā laime uzturēt saikni ar Gunāru Birkertu ļoti cieši.
Būtiski, ka 2007. gadā Amerikas Arhitektu institūta sastādītajā 150 visu laiku labāko šajā zemē uzcelto ēku sarakstā ierindotas arī divas Birkerta projektētas celtnes. Līdzās Rema Kolhāsa Sietlas publiskajai bibliotēkai un Empire State ēkai Ņujorkā atrodama arī Gunāra Birkerta Mičiganas universitātes Tiesību zinātņu bibliotēkas ēka un Korningas Stikla muzejs.
– Savas karjeras sākumā Birkerts strādājis pie skandināvu izcelsmes arhitektūras granda Ēro Sārinena, pēc tam pie Pasaules tirdzniecības centra Dvīņu torņu arhitekta Minoru Jamasaki, – uzsvērusi Kristīne Budže, izstādes kuratore. – Vienā komandā ar Ričardu Rodžersu, Aldo Lorisu Rosi un citām pasaules arhitektūras zvaigznēm Birkerts strādājis pie bijušās FIAT rūpnīcas teritorijas pārveides projekta Florencē.
Latvijā arhitektu Gunāru Birkertu pazīstam kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas projekta autoru. Taču izstāde apliecina, ka viņa vairākos desmitos skaitāmo darbu sarakstā ir 18 bibliotēku projekti. Birkerta bibliotēkas ne tikai atspoguļo to projektēšanas laika arhitektūras tendences un noteiktu radošo posmu paša arhitekta biogrāfijā, bet nevainojami pilda savu funkcionālo uzdevumu – būt ne tikai par grāmatu glabāšanas vietām, bet arī par ērtiem izglītības centriem, kurus labprāt apmeklē cilvēku tūkstoši. – Tās ir apmeklētājiem draudzīgas, ērtas un ekspluatācijā ergonomiskas, turklāt ar pamanāmu pievienoto arhitektonisko vērtību, kas laika gaitā nemazinās, – tā kuratore.
Vairāk lasiet laikrakastā STARS. 26.02.2008.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto