Latvijas simtgades gadā atskatīsimies, kā un kur Madonā notika Latvijas 10 gadu jubilejas svinības.
Madona 1921. gadā ieguva miesta statusu, kopš 1925. gada tā bija jaundibinātā Madonas apriņķa centrs, un 1926. gadā tā ieguva pilsētas tiesības. Madonas pilsētas valdes priekšsēdētājs 1928. gadā bija Mārtiņš Saulītis. Laikrakstā "Madonas Vēstnesis" publicētajā svētku novēlējumā viņš rakstīja: "Darbs, miers un saprātība, būs tautas labklājība. Lai Latvijā valda latvisks gars!"
Svētku dienas rīts
Gluži kā šogad, 1928. gada 18. novembris bija svētdienā. Madonā pirms svētkiem bija nodibināta valsts 10 gadu jubilejas svētku komiteja, un izstrādāto svētku programmu publicēja vietējā laikrakstā. Jubilejas svinības iesāka ar karogu izlikšanu sestdienā. Pie dažām mājām tas plīvoja jau sestdienas rītā, bet vispārēja karogu izlikšana notika sestdienas pusdienlaikā pēc salūtšāviena. Vakarā cilvēki pulcējās izglītības biedrības zālē, kur notika dievkalpojums kritušo brīvības cīnītāju piemiņai, ko vadīja pareizticīgo mācītājs Jānis Eniņš.
Izglītības biedrības nams Avotu ielā bija celts Pirmā pasaules kara laikā. Namā atradās kinoteātris un notika lielākā daļa sarīkojumu un kultūras pasākumu, līdz 1935. gadā uzcēla aizsargu (tagad – kultūras) namu.
Svētki jaunākajiem madoniešiem
18. novembra rītā svētku noskaņojumu pilsētā raisīja daudzi dekorēti skatlogi. Svētku diena sākās ar bērnu rītu izglītības biedrības zālē, kur bija ap 800 dalībnieku – mazie madonieši un viņu vecāki. Bērnu rītu atklāja Bērnu Draugu biedrības priekšnieks Pēteris Dolmanis, norādot uz svētku nozīmi, īsi informējot par sasniegumiem un vienprātības nozīmi visos darbos.
Provizors P. Dolmanis no 1926. līdz 1934. gadam bija pilsētas domes deputāts, viņš ir dāvinājis Madonas pilsētai ēku Tirgus ielā 3, kur tagad atrodas Madonas Valsts ģimnāzijas dienesta viesnīca. 2017. gadā pie ēkas tika atklāta piemiņas plāksne P. Dolmanim.
Bērnu rīta pasākuma dalībnieki noklausījās vairākas uzrunas. Apriņķa valdes priekšsēdētājs N. Mūrnieks akcentēja, ka "nav vārdu, kuros varētu izteikt to lielo pateicību, ka tagad varam dzīvot savā brīvā, neatkarīgā valstī. Man liekas, katrs Latvijas pilsonis šodien sajūt dziļu jo dziļu prieku par lielo ieguvumu un to neatdotu ne pret kādiem upuriem, un ja likteņi to prasītu, tad labāk savu galvu dotu, nekā savu tēvu zemi". Pēc tam sekoja dažādi bērniem piemēroti mākslinieku priekšnesumi.
Svinīgā sēde un parāde
Vēlāk svētku dienas kārtībā bija domes svinīga sēde pilsētas valdes telpās (tagad – Blaumaņa iela 16). Sēdē bija aicināti piedalīties esošie deputāti, agrākā miesta domnieki, kā arī pilsētas iedzīvotāji. Sēdes gaitā nolasīja Valsts prezidenta Gustava Zemgala vēstījumu tautai un nodziedāja himnu. Dienas vidū vecajā tirgus laukumā (ielokā gar Madonas upīti – aptuveni tagadējais Upes un Skolas ielas stūris) notika parāde, kurā piedalījās ap 300 Madonas kara pārvaldes karavīri, ugunsdzēsēji, aizsargi, skolnieki, skauti. Parādi noskatījās aptuveni 1200 cilvēki. Arī te tika teiktas uzrunas, nodziedāta himna. Parādes laikā pasniedza apbalvojumus 12 aizsargiem no Meirāniem, Patkules, Ļaudonas, Cesvaines, Saikavas un citām vietām.
Pēcpusdiena izglītības biedrības namā
Pēcpusdienā izglītības biedrības zālē notika dievkalpojums, ko vadīja vietējo luterāņu un pareizticīgo draudžu mācītāji. Pēc dievkalpojuma bija 2 minūšu klusuma brīdis, kad apstājās kustība visā pilsētā. Iedzīvotāji bija informēti, ka klusuma brīdis pulksten 16 jāpavada ar atsegtu galvu, klusi un nekustoties, neatkarīgi no tā, kur tajā brīdī atrodas. Pēc 2 minūtēm atskanēja salūtšāviens, tad nolasīja Valsts prezidenta Gustava Zemgala vēstījumu tautai, sekoja himnas dziedāšana, oficiālās runas un apsveikumi, kā arī vēstures skolotāja Pētera Kalniņa referāts par Latviju. Pēc tam skaisti dekorētajā zālē sākās tautas svētki ar skolotāju arodbiedrības kora uzstāšanos Haralda Medņa vadībā un dažādiem skolēnu priekšnesumiem. Izglītības biedrības zāle bija pārpildīta, cilvēki atradušies arī ārpusē.
Iespaidīgs lāpu gājiens
Apriņķa valdes namu (tagad – Avotu iela 8) atklāja pirms 90 gadiem – 1928. gada 30. septembrī. Tajā dienā katra pagasta pārstāvji nama apkārtnē iestādīja liepu vai ozolu. Namā bija darba telpas apriņķa valdei un policistiem.
1928. gada 18. novembra vakarā pie apriņķa valdes nama sākās lāpu gājiens, kurā bija aicinātas visas organizācijas ar saviem karogiem, izejot simbolisku brīvības ceļu. Tāds gājiens Madonā notika pirmo reizi, to skatīties bija sapulcējušies vairāk kā divi tūkstoši cilvēku, arī interesenti no apkārtējiem pagastiem. Pie apriņķa valdes nama bija aizdedzināts svētais ugunskurs, pie tā bija kareivju un aizsargu godasardze un simbolisks Latvijas tēls. Svētku izskaņā vakarā izglītības biedrības zālē notika koncerts un saviesīgs vakars.
Domājams, ka svētku pasākumos, parādē piedalījās arī Madonas ģimnāzijas orķestris. Vilis Roga, kura ģimnāzista gadi Madonā bija no 1927. līdz 1931. gadam, savās atmiņās raksta par dalību ģimnāzijas orķestrī, kas bija lielākais Madonā un parasti piedalījās parādēs un gājienos. Otrs lielākais orķestris bijis ugunsdzēsējiem. Bet par svinībām Madonā rakstīts, ka "1928. gada 18. novembra svētki bija lielākie, svinīgākie no visiem svētkiem, kādus jebkad jaunā pilsēta bija redzējusi".
30.10.2018.