Turpinām sekot līdzi jaunās valdības veidošanas procesam gan plašsaziņas līdzekļos, gan diskusijās TV, radio, politologu komentāros. Patlaban var tikai minēt, cik saskanīgi partijas spēs vienoties par vēlētājiem doto solījumu izpildi. Sasolīts ir diezgan daudz, kā jau pirms vēlēšanām notiek. Pagaidām šķiet, ka ir ieildzis čika laiks, un sava nozīme ir arī partiju un līderu cīņai par ietekmi. Notiekošās sarunas nekur tālu nav aizvedušas, un, kā mūs mierina, nav jau kur steigties un "sastrēbt karstu".
Gatavojoties valsts simtgades jubilejai, līdz kurai vairs atlicis mazāk nekā mēnesis, arvien vairāk var ievērot patriotiskus suvenīrus: sveces, iepakojumus – papīra dāvanu maisiņus ar tautisko Lielvārdes jostas rakstu, rudzu maizi (tiesa gan, plastmasas iepakojumā) rotā uzraksts "Latvijai 100", arī saldējuma noformējumā dominē sarkanbaltsarkanās krāsas. Adītājas turpina adīt rakstainos dūraiņus. Kultūras ministrijas rosināti un arī patriotisma jūtu vadīti, vēsajās rudens dienās daudzi no mums savā garderobē ieviesīs tautiski izrakstītos adījumus, kas atkal latviešiem modē, ārēji pierādot savu identitāti.
Jaunu restartu guvusi pirms vairākiem gadiem uzsāktā lauksaimnieku cīņa, lai panāktu Latvijas zemniekiem vienlīdzīgākus atbalsta maksājumus, salīdzinot ar ES vecajām dalībvalstīm. Mūsu lauksaimnieki nav uzklausīti, līdz šim maksājumi, lai arī nedaudz palielinās, joprojām ir mazākie starp ES valstīm. Uzskatot, ka nevienlīdzīgie maksājumi grauj Latvijas zemnieku konkurētspēju, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes aktīvistu rosināti, mūsu lauksaimnieku pārstāvji piedalījās piketā Briselē par vienlīdzīgiem tiešmaksājumiem dalībvalstu vidū. Piedalījās vismaz 70 aktīvu cilvēku no Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, arī Polijas. Briselē jauno zemnieku kongresā pabija arī mūsu novada jaunais zemnieks no Praulienas pagasta, pievienojoties Latvijas piketētāju prasībām. Galvenais, ko piketā prasa, nav mainījies – tiešmaksājumiem Lietuvai, Latvijai un Igaunijai ir jābūt tādiem pašiem, kādi tie ir pārējām Eiropas Savienības valstīm. Eiropa pašlaik plāno, ka nākamajā periodā Lauku attīstības programmas maksājumi būs samazinātā formā un veidā, bet zemnieku prasība ir tos atstāt šī plānošanas perioda ietvaros. Jaunie zemnieki gan var gaidīt lielāku atbalstu, jo viņos saskata lauksaimniecības nākotni.
Tikko EP deputāti atbalstīja priekšlikumu, kas paredz noteikt aizliegumu vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu apritei ES tirgū. Vai pazudīs plastmasas šķīvji, ēdamrīki, salmiņi, vates kociņi? Aizliegums stāsies spēkā 2021. gadā, un tas ir solis zaļās domāšanas un inovāciju virzienā. Izdomas bagātajiem uzņēmējiem jau tagad ir, ko likt plastmasas vietā – auduma maisiņi, niedru salmiņi, koka ēdamrīki un pat ekošķīvji.
26.10.2018.