Aizritējušas teju divas nedēļas kopš 13. Saeimas vēlēšanām, un, lai gan tajās vēlētāju aktivitāte bija krietni mazāka nekā iepriekšējās, tās ir sekmīgas. Cita lieta ir, cik sekmīgi veiksies jaunās valdības veidošana, jo, kā liecina pašreizējā situācija, vismaz pagaidām, rādās, kopsaucēju būs grūti atrast.
Šobrīd valdības veidošanas sarunas ved trīs politiskie spēki – Jaunā konservatīvā partija (JKP), KPV LV un arī „Attīstībai/Par!". Kā jau izskanējis, JKP pirmā piedāvāja nākamās koalīcijas aprises, tajā neiekļaujot Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), un ministru posteņu sadalījumu. Citas „labēji centriskās" partijas JKP piedāvājumu ir uzņēmušas ļoti rezervēti, uzsverot, ka vispirms partijām būtu jāvienojas par darāmo darbu sarakstu, bet amati jādala pēc tam. JKP premjera amata kandidāts Jānis Bordāns atkārtoti ir uzsvēris, ka JKP nostāju pret ZZS nemainīšot. Tāpat JKP ir deklarējusi, ka tā atšķirībā no citiem politiskajiem spēkiem ved godīgu spēli un ka tai nav tādu konsultantu, kas pieraduši veidot valdības „aiz kadra", kur tiek bīdītas savas intereses, bet publiski tiek izteikti saukļi par darāmajiem darbiem. Tā vai citādi, bet šobrīd neviena no partijām, kas pašlaik ir iesaistīta valdības veidošanas sarunās, nav piekritusi Jaunās konservatīvās partijas piedāvātajam valdības modelim. Izskan arī doma, ka JKP varētu palikt opozīcijā, un tad, pēc Bordāna vārdiem, Latvija iepazītu „reālu opozīciju". JKP šajā laikā krātu spēkus uz nākamo Saeimu, un arī šajā gadījumā JKP vēlētāji nebūtu zaudētāji.
Tikmēr „Saskaņas" premjera kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis, gluži tāpat kā KPV LV, ir paudis viedokli, ka agri vai vēlu tieši viņu partija būs tā, kas veidos valdību.
Bet kā tautā saka, pirmajām putām ir jānoskrien, lai parādītos reāls rezultāts. Vakar vēlu pēcpusdienā Valsts prezidents sāka konsultācijas ar Saeimā ievēlētajām politiskajām partijām, kas turpināsies arī šodien, un tad jau redzēs, kāda būs prezidenta izvēle, kuram no politiskajiem spēkiem pēc 6. novembra, kad beigsies šīs Saeimas pilnvaras, uzticēt veidot jauno valdību. Valsts prezidents vairākkārt ir uzsvēris, ka viņam ir svarīgi, lai nākamā koalīcija turpinātu iesākto eiroatlantisko kursu ārpolitikā, un šajā ziņā nekas nedrīkst mainīties.
Šī saulainā, skaistā rudens nedēļa diemžēl mums atnesa arī kādu skaudru ziņu – pēc ilgstošas cīņas ar slimību trešdien, dažas dienas pirms savas 31. dzimšanas dienas, mūžībā aizgājis mūziķis un televīzijas raidījumu vadītājs Valters Frīdenbergs. Tā tiešām ir pati skaudrākā cīņa, kuras priekšā nobāl visas politiskās kaislības un ambīcijas.
19.10.2018.