ZS "Cīruļi" ir neliela saimniecība Sarkaņu pagastā, kur saimnieko Ozolu ģimene. Saimniekošanas virziens – piena lopkopība, piena pārstrāde mājražošanā sierā. Tiek gatavoti daudzi mājas siera veidi – ar ķimenēm, ar kaņepēm, ar sēklām, ar zaļumiem, pikantais siers, siera bumbas eļļā, tomēr par "Cīruļu" firmas sieru tiek atzīts kūpinātais siers. Daļu slaukuma saimniecība piegādā arī AS "Lazdonas piensaimnieks".
Pirms trim gadiem, pārņemot saimniecības vadību no vecākiem – Zigrīdas un Pētera Ozoliem -, Oskars ar sievu Evitu pamazām "Cīruļos" ir atgriezušies pie piena lopkopības. Mammas Zigrīdas darbs un vaļasprieks ir siltumnīcas un tomātu audzēšana.
– Mums jau ir 10 slaucamas govis, aug teles, un virziens ir palielināt ganāmpulku. Kad bija septiņas gotiņas, visu slaukumu pārsvarā pārstrādājām mājražošanas produkcijā, jo pēc mājās gatavotā siera ir pieprasījums, un, ja braucam uz tirdziņiem, tad arī ir jābūt, ko tirgot. Taču tagad, kad govju ir vairāk, arī piena ir vairāk, fiziski visu nevar pārstrādāt mājražošanā, tāpēc daļu piena realizējam AS "Lazdonas piensaimnieks". Esmu aizdomājies par siera māju, kur taptu arī nogatavinātie sieri, taču pagaidām tā ir tikai iecere, bet ceru, ka līdz tai pamazām kādreiz nonāksim, – atklāj "Cīruļu" saimnieks Oskars Ozols.
Viņš ir sapratis – nepietiek ar to, ka, dzīvojot un strādājot laukos, var nodrošināt ģimenei iztiku. Ir jādomā, kā izmantot visus resursus, lai varētu ne tikai izdzīvot, bet dzīvot labāk. Viņš ir arī jaunais lauksaimnieks, kas, iesniedzot projektu Lauku atbalsta dienestā, pagājušā gada rudenī ir saņēmis finansējumu mazo saimniecību atbalstam apakšpasākumā "Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības". Lai sasniegtu apakšpasākuma mērķi – veicinātu mazo lauku saimniecību konkurētspēju, paaugstinot to ražošanas produktivitāti, efektivitāti, atbalstot kooperāciju un tirgus pieejamību, Oskars īsteno darbības plānu sadarbībā ar LLKC Madonas nodaļas speciālistiem. Konsultāciju birojā palīdzēja gan projektu sagatavot, gan tagad palīdz grāmatvedības lietu kārtošanā.
– Par projektā gūto atbalstu tika iegādāta siena prese, ar ko šosezon tika sagatavota zāles lopbarība. Siena prese bija vajadzīga, lai paši varētu sagatavot ganāmpulkam lopbarību. Vienīgi sausuma ietekmē zāles raža bija krietni vien mazāka, bija daudz vairāk jāpļauj, līdz ar to lielāki izdevumi, zāles ruļļu – mazāk, arī atāls neauga. Pavasarī iesēju zālāju, kas sausuma ietekmē nesadīga, sāka augt tikai rudenī. Pēc Jāņiem pļavas nopļāvu, bet atāls izauga tikai septembrī. Zālāji pie mājas ir atstāti ganībām, un govis tagad, rudenī, var dabūt labāku atāla zāli nekā vasarā.
Plānā ir paredzēts palielināt piena lopu skaitu līdz 15 slaucamajām govīm, jāpanāk arī lielāki ienākumi no saimnieciskās darbības, kas jau tiek īstenots. Kad bija septiņas govis, it kā mājražošanai pietika, bet, lai tālāk attīstītos, skaits bija par mazu, izvēlējāmies palielināt. Visas teles paturam, ganāmpulks ir pašu veidots, labas piena devējas. Mājražošanas virziens ir izvēlēts pareizs, jo tirgū siera cena turas stabila, bet piena iepirkuma cena ir mainīga – te augšā, te lejā, – domās dalās Oskars Ozols.
Zemes saimniecībai ir pamaz, 19 ha tiek nomāti, un šogad, kad laukos sausuma ietekmē zāle neauga, noder katrs stūrītis, ko nopļaut lopbarībai.
Ozolu ģimenes iecerei, lai saimniecība un mājražošana "Cīruļos" attīstītos, bija nepieciešams atbalsts, un tas ir saņemts. Ideju par siera gatavošanu mājas apstākļos ir veicinājusi arī piedalīšanās Madonas novada pašvaldības biznesa ideju konkursā "Madona var labāk!", kur saņemtais atbalsts idejai "Pamatlīdzekļu iegāde ZS "Cīruļi" siera ražošanas attīstības veicināšanai" bija liels atspaids. Par saņemto finansiālo atbalstu tika nopirkta rotējošā pļaujmašīna, siena grābeklis, ledusskapis siera glabāšanai, vakuuma iekārta produkcijas iepakošanai.
– Ieguldījumu mazās saimniecības attīstībai ir nepieciešams daudz, un visu "pavilkt" pašiem bez projektu atbalsta nav iespējams. Kā sākām pienu realizēt piena pārstrādei AS "Lazdonas piensaimnieks", varbūt pusotra gada laikā naudu siena presei sakrātu, taču saimniecībai tehnika ir vajadzīga tagad, nevis kaut kad, kad sakrātu. Protams, esmu uzņēmies saistības, un ir zināms risks, taču esmu optimists, reizēm pat pārāk liels, – atzīst Oskars. Viņš piebilst: – Dzīvesveids mums ir tāds – septiņas dienas nedēļā un vismaz 14 stundas dienā strādājam, un darbi laukos ir nebeidzami. Katru dienu viss sākas no jauna, īpaši to izjūt lopkopības saimniecībās. Taču – ko citu darīsi laukos? Vienkāršākais jau būtu sakravāt somu un – pāri robežai, taču tas nav mans variants. Esmu pie lauku darbiem pieradis kopš bērnības – ja neaiziesi un neizdarīsi, varēsi pats sevi vainot.
Lai attīstītu mājražošanu, varētu produkciju piedāvāt tirgū, PVD ir saņemta pārtikas ražotāja reģistrācijas apliecība, radīti mājražošanai atbilstīgi apstākļi, kā to prasa PVD, un tagad ir tikai jāstrādā. Ja ir lauku saimniecība, tur govis, slauc pienu, tad ir, no kā gatavot produktu – mājas sieru, un to pieprot Evita, kas liek lietā savu pavāres profesiju mājražošanā. Taču siera siešanai viņai atliek laiks vakaros pēc darba. Īpaši pēc Kartupeļu svētkiem, kur izpirka visu uz tirgu aizvesto produkciju, ir skaidrs, ka mājražošanai ir nākotne, kaut arī konkurence šajā jomā palielinās. Sieru sien daudzās lauku mājās, bet garšas katrai saimniecei ir citādākas.
19.10.2018.