Beidzamajos gados notikušas tādas klimata izmaiņas, ka laikapstākļus kļuvis grūti prognozēt pat dažas dienas uz priekšu, kur nu vēl ilgākam laika posmam.
Arī daudzdzīvokļu māju iedzīvotājos mainīgie laikapstākļi katru gadu rudenī un pavasarī izraisa karstas diskusijas par apkures sezonas uzsākšanu un izbeigšanu. Bija laiks, kad, neraugoties ne uz salnām, ne karstajiem saules stariem, tika stingri noteikts, ka apkures sezona ilgst no 15. aprīļa līdz 15. oktobrim. Savukārt pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas tika izdoti Ministru kabineta noteikumi, kas noteica, ka siltums rudenī daudzdzīvokļu mājām jāpieslēdz tad, kad vidējā gaisa temperatūra trīs dienas pēc kārtas nepārsniedz +8 grādus, un attiecīgi pavasarī pie šādiem nosacījumiem apkures sezona jāpārtrauc. Bet jau daudzus gadus lēmumu, kad sākt kurināt, pieņem paši iedzīvotāji. Tiek arī rīkotas iedzīvotāju aptaujas, vākti paraksti, taču tādā gadījumā var sanākt, ka drēgnumā būs jādzīvo viss oktobris.
Arī šoruden pēc karstās vasaras un siltā septembra šķita, ka šogad būs iespēja ietaupīt uz apkures izmaksu rēķina, uzsākot kurināt daudz vēlāk nekā iepriekšējos gados. Taču laikapstākļi izmainījās, un arī dzīvokļi atdzisa strauji. Tie, kuri dzīvo vieni un kuriem nav jāuztraucas par bērnu veselību vai kopjamu tuvinieku labsajūtu, protams, drēgnumu dzīvokļos var pieciest, kaut vai siltāk saģērbjoties.
Taču – ko lai dara ģimenes ar maziem bērniem, kuras daudzdzīvokļu mājās ir mazākumā? Pie siltuma ar balsojumu tām nu nekādi nav cerību tikt. Kā būtu jārīkojas šajā situācijā? Domāju – kā demokrātiskā pasaulē pieņemts, kad vairākums respektē mazākuma intereses. „Demokrātiskā centrālisma" principam, kad mazākumam ir jāpakļaujas vairākuma pieņemtajiem lēmumiem, vismaz šādos un līdzīgos gadījumos būtu jāpaliek pagātnē.
Neņemsim piemēru no Saeimas, kur līdz šim tika noraidīti visi opozīcijas priekšlikumi, neizvērtējot tos pēc būtības, bet gan tikai tāpēc, ka to bija iesniedzis mazākums. Jaunpienācēji nākamajā Saeimā šai ziņā gan sola izmaiņas, nenoraidot priekšlikumus tikai tāpēc vien, ka tos iesniegusi opozīcija. Vai tas tiks īstenots, droši vien būs atkarīgs no tā, kuri parlamentā ievēlētie spēki veidos koalīciju.
Pamazām sāk iezīmēties tās aprises, liekot mums noprast, ka pirmais valdību, iespējams, veidos Jaunās konservatīvās partijas premjera amata kandidāts Jānis Bordāns un ka opozīcijā varētu palikt ne tikai „Saskaņa", bet arī „KPV LV" un Zaļo un Zemnieku savienība.
12.10.2018.