Valdības darbi un nedarbi, nebeidzamie korupcijas skandāli, algas, pensijas – valdība strādā, mēs gaidām un… dažreiz neizprotam. Kam īsti vairāk vajag palielināt algas – skolotājiem, mediķiem, policistiem vai apkopējām? Un kas ir iztikas minimums? Kam vairāk pielikt naudas – pensijām vai bērniem, vai jauniešiem, kas mācās valsts augstskolās vai gatavojas kļūt par studentiem?
Nu nav skaidrs ne tas, kur izlietoti sociālā budžeta līdzekļi, ne tas, kādēļ vairākās labklājības valstīs augstāko izglītību var iegūt bez maksas.
Ja runājam par pensijām – ceturtdien, 21. februārī, Saeima lēma arī par grozījumiem Pensiju likumā un nodeva izvērtēšanai komisijām. Steidzamības kārtībā tos otrajā un galīgajā lasījumā skatīšot jau nākamnedēļ, 28. februārī. Ja Saeima pieņems sagatavotos grozījumus, tie spēkā stāsies 1. aprīlī. Tāds zīmīgs datums… un daudz nezināmo.
Tādēļ līdz tam brīdim par negrozāmu patiesību nevajadzētu pieņemt pat augstu amatpersonu presē un televīzijā paustos viedokļus un labas gribas vai diskutējamas ieceres. Aprēķini esot ļoti sarežģīti, nevis vienkāršas aritmētiskas darbības.
Protams, jautājums varēja rasties arī attiecībā uz manu informāciju "Starā" "Ivars Godmanis sola pensiju palielinājumu". Pievērsiet uzmanību – sola, taču vai maz ir solīts. Ja būtu pieņemts likums par grozījumiem Pensiju likumā un solīto nemaksātu, tad gan, iespējams, vajadzētu atsaukt citātu no I. Godmaņa teiktā un plašsaziņas līdzekļos publicētā: "… tas nozīmē, ka kopumā pensionāram vajadzētu (pasvītrojumi mani. – A. Z.) līdz gada vidum vidēji saņemt 25 latus…" Acīmredzot cilvēki domāja, ka tas jau ierakstīts likumā, kas vēl nav pieņemts, un nepiekrita aprēķinam matemātiski. Kā atzina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Madonas nodaļas vadītāja Maija Biezā, aprēķini ir sarežģīti, un tos veic valdības un ministriju līmenī, var gadīties, ka tikai matemātiskais aprēķins, neņemot vērā citus faktorus, te nemaz neder. Un tad jau nu drīz arī redzēsim, kas no solītā būs ierakstīts likuma "Par pensijām" grozījumos.
Arī man kā vairumam cilvēku šķiet – par grozījumiem Pensiju likumā domāts gan tika jau sen, taču, iespējams, tos tomēr paātrināja, pēc Godmaņa uzskata, "populistiskā" parakstu vākšanas kampaņa, un var būt, ka Aigara Štokenberga un organizācijas "Cita politika" pieprasītie grozījumi par ievērojami lielākām pensijām tiešām sagrautu valsts sociālo budžetu.
Bez tam, grozījumu kvalitāti liek apšaubīt VSAA viedoklis, ka nosacījumiem, pēc kādiem indeksēt un kuras pensijas atkarībā no apmēra pakļaut indeksācijai, bija jābūt zināmiem jau krietni agrāk.
Autore: ASTRA ZAGORSKA